SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Lidija Dārziņa
LV portāls
26. februārī, 2024
Lasīšanai: 11 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Reģistri
2
2

Kā pieteikties azartspēļu liegumam un kā dzēst sevi no Pašatteikušos personu reģistra

Azartspēļu atkarīgajiem jau vairākus gadus ir iespēja pierakstīties Pašatteikušos personu reģistrā, lai atturētu sevi no spēlēšanas. Šogad februārī šāds aizliegums ir reģistrēts vairāk nekā 30 tūkstošiem cilvēku. Cīņa ar atkarību ir paša spēlmaņa rokās. Ja posts skar ģimeni, tuvinieki izmantot šādu ierobežošanas līdzekli nevar.

Vai spēlēšanas liegumam azartspēļu atkarīgo var reģistrēt tuvinieki, un kad no reģistra var izstāties? Uz šiem un citiem spēlmaņu un bieži vien viņu sāpināto tuvinieku jautājumiem LV portālam atbild Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas priekšniece Signe Birne.

Azartspēļu un izložu likuma 4.¹ pants fiziskajai personai paredz tiesības pieprasīt, lai viņai tiktu noteikts liegums Latvijas Republikā spēlēt azartspēles, tostarp interaktīvās azartspēles, un piedalīties interaktīvajās izlozēs. Tādā gadījumā šī cilvēka dati tiek iekļauti Pašatteikušos personu reģistrā.

Šī reģistra mērķis ir aizsargāt sabiedrības intereses un fizisko personu tiesības atturēties no azartspēļu, tai skaitā interaktīvo azartspēļu, spēlēšanas vai piedalīšanās interaktīvajās izlozēs.

Liegums attiecas uz dalību visās likumā minētajās azartspēlēs un interaktīvajās izlozēs.

Minimālais lieguma termiņš ir 12 mēneši no dienas, kad fiziskā persona iekļauta reģistrā. Tajā norādāmā informācija noteikta Ministru kabineta noteikumos Nr. 333 “No azartspēlēm un interaktīvajām izlozēm pašatteikušos personu reģistra noteikumi”.

Pašatteikušos personu reģistra pārzinis ir Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija.

Jautājumi un atbildes par Pašatteikušos personu reģistru

  • Kā cilvēks var pieteikties šim reģistram?

Persona var reģistrēties Pašatteikušos personu reģistrā gan attālināti, autorizējoties ar vietnes latvija.lv elektroniskās identifikācijas līdzekļiem, gan ierodoties personīgi inspekcijā pēc iepriekšēja pieraksta, gan iesniedzot rakstveida iesniegumu jebkurā azartspēļu organizēšanas vietā Latvijas Republikā.

Laika taupīšanas nolūkos aicinām personas izmantot attālināto formātu, reģistram pieslēdzoties no datora vai viedierīces vietnē https://registrs.iaui.gov.lv/, kur var pierakstīties visu diennakti.

  • Vai un kādas ziņas par cilvēku tiek pārbaudītas, kad viņš reģistrējas?

Papildu informācija par personu, kura nolēmusi sevi iekļaut Pašatteikušos personu reģistrā, netiek pārbaudīta. Personai jānorāda savs vārds, uzvārds un personas kods. Reģistrā sevi iekļaut var tikai pati persona.

  • Vai cita persona, piemēram, sieva, bērni, vecāki, var lūgt tuvinieku iekļaut reģistrā? Tiesiskajās attiecībās taču ir iespēja lietas kārtot ar pilnvarotas personas starpniecību, piemēram, var rīkoties ar pilnvaras devēja naudu, lemt par ārstēšanas procesu.

Nē, ģimenes locekļi vai draugi šajā reģistrā nevar reģistrēt citu personu. To var izdarīt tikai pati persona, izmantojot savu pasi vai personas apliecību (ID karti). Protams, ir izņēmuma gadījumi, taču tie tiek risināti tiesas ceļā.

  • Kā var izstāties no reģistra? No inspekcijas informācijas saprotams, ka ir jāierodas klātienē. Vai tā ir?

Ja liegums noteikts uz minimālo termiņu, kas ir viens gads jeb 12 mēneši, tad tas pēc šī laika perioda beigsies automātiski. Savukārt, ja lieguma termiņš ir bijis noteikts ilgāks par 12 mēnešiem, lai pārtrauktu liegumu, personai jāvēršas Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijā ar iesniegumu, izmantojot vietni latvija.lv, aizpildot savā personīgajā e-adreses kontā veidlapu “Izslēgšana no pašatteikušos personu reģistra” vai nosūtot ar drošu elektronisko parakstu parakstītu iesniegumu uz e-pasta adresi pasts@iaui.gov.lv. Liegumu var pārtraukt tad, ja no tā reģistrēšanas brīža ir pagājuši 12 mēneši.

  • Minimālais termiņš ierakstam reģistrā ir gads. Ja cilvēks izlēmīgi pieteicies uz garāku termiņu (piemēram, trijiem gadiem), bet pārdomā, vai viņš var izdzēsties no reģistra ātrāk – jau pēc 12 mēnešiem?

Jā, fiziskajai personai ne ātrāk kā 12 mēnešus pēc iekļaušanas reģistrā ir tiesības lūgt izslēgt viņu no reģistra, iesniedzot inspekcijā iesniegumu. To var izdarīt elektroniski.

  • Kādi nosacījumi (izņemot vienu obligāto gadu) vēl jāievēro, lai izbeigtu dalību reģistrā?

Citu nosacījumu nav.

  • Vai ir novērojumi par to, kas notiek ar cilvēkiem, kuri izdzēš sevi no reģistra? Vai viņi atsāk spēlēt?

Piesakoties reģistram, tiek apkopoti noteikti personu dati, t. i., vārds, uzvārds un personas kods. Cilvēkiem, kuri vēlas tikt iekļauti reģistrā, cita informācija nav jāsniedz.

Šobrīd netiek apkopota statistika par to, cik daudzi tiem, kuri bijuši iekļauti reģistrā, atsāk spēlēt.

Taču inspekcijas psiholoģes Elīnas Brilas pieredze darbā ar azartspēļu atkarīgajiem liecina, ka daļa cilvēku nāk lūgt padomu, psiholoģisko atbalstu, lai vairs nespēlētu, un daļai ir veiksmīgi izdevies atturēties no spēlēšanas. Jāuzsver arī tas, ka ikviena cilvēka pieredze ir ļoti individuāla un mainīga, tāpēc, visticamāk, statistika, ja tāda tiktu apkopota, atspoguļotu reālo situāciju tikai īstermiņā.

  • Vai cilvēki meklē iespējas, kā apiet paša liegumu spēlēt?

Diemžēl jā. Daļa personu, kas sevi iekļāvušas reģistrā, mēdz turpināt lietot nelicencētās azartspēļu vietnes. Par spīti tam, ka regulāri bloķējam šīs nelikumīgās vietnes, tās strauji izplatās, proti, bloķējot vienu vietni, uzreiz tiek atvērta jauna, un tas var notikt pat septiņu sekunžu laikā.

Otrs izplatītākais veids, kā cilvēki mēdz pārkāpt liegumu, ir citas personas datu izmantošana, piemēram, lai spēlētu azartspēles internetā vai pat mēģinātu apmeklēt spēļu zāles. Tā vietā, lai cilvēkam sniegtu atbalstu, draugi, paziņas un radi apzināti vai neapzināti dalās ar saviem personas datiem, norēķinu bankas kontiem, tādējādi atkarīgais turpina spēlēt azartspēles, bet ar citu identitāti.

Jāuzsver, ka par citas personas pases vai ID kartes izmantošanu azartspēļu spēlēšanai paredzēta kriminālatbildība.

  • Kā tiek sodīti azartspēļu organizētāji, ja viņi atļauj spēlēt personai, kurai ir liegts to darīt?

Azartspēļu komersantam par Pašatteikušos personu reģistrā iekļautas personas pielaišanu spēlei tiek noteikts naudassods 7000 eiro apmērā.

  • Kādu palīdzību piedāvā inspekcija, un vai tā tiek izmantota?

Papildus iespējai iekļaut sevi Pašatteikušos personu reģistrā inspekcija nodrošina arī psihologa palīdzību. Proti, tiek nodrošinātas valsts apmaksātas psihologa konsultācijas klātienē un attālināti personām, kuras ir pakļautas azartspēļu atkarības riskam.

Psihologa atbalstu var saņemt ne tikai azartspēļu atkarīgie, bet arī viņu tuvinieki, kuri cieš no līdzatkarības.

Tāpat inspekcijas psiholoģe E. Brila piedalās dažādos izglītojošos semināros un sniedz padomus par to, kā atpazīt azartspēļu atkarības riskus un kā no tiem izvairīties. Viņa ir lasījusi lekcijas sociālā dienesta, policijas un Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbiniekiem, kā arī dažādu mācību iestāžu skolēniem, pedagogiem un skolēnu vecākiem.

Šāda veida lekcijas ir ļoti pieprasītas. Piemēram, 2023. gadā inspekcijas psiholoģe sniedza 849 klātienes un 223 attālinātās konsultācijas, kā arī 2522 telefoniskas konsultācijas dažādos jautājumos, bet elektroniskā pasta formā 203 konsultācijas.

  • Vai tiek uzskaitīts, cik daudz naudas gada laikā visi iedzīvotāji kopā zaudē azartspēlēs?

Šāda uzskaite šobrīd netiek veikta. 

  • Vai ir zināms, kāda ir lielākā summa, ko viena persona ir “atstājusi” spēļu zālē vai interaktīvajā spēlē? Kāda ir lielākā summa, kas pazaudēta spēlē, piemēram, pagājušajā gadā?

Šāda uzskaite šobrīd netiek veikta, jo viena persona savu gūto laimestu bieži vien iegulda nākamajā spēlē, līdz ar to finanšu līdzekļi var būt nemitīgā “apritē”.

  • Cik daudz naudas kopumā iedzīvotāji azartspēlēs iztērē gada laikā? Kādas ir pēdējo gadu tendences?

Saskaņā ar kapitālsabiedrību operatīvajiem datiem 2023. gadā azartspēļu nozare ieņēma 288,633 miljonus eiro. Tas bija par 9% vairāk nekā 2022. gadā, kad vēl gada pirmajos divos mēnešos Covid-19 pandēmijas ierobežojumu dēļ azartspēļu vietas bija slēgtas.

2023. gadā tikai 52,4% ieņēmumu veidoja zemes azartspēļu vietas, proti, spēļu zāles, kazino un totalizatori, savukārt 47,6% ieņēmumu veidoja interaktīvās azartspēles.

Pirmspandēmijas laikā, vēl 2019. gadā, Latvijas azartspēļu tirgum bija raksturīgi, ka lielākais ieņēmumu īpatsvars veidojās no zemes azartspēlēm jeb 80,4%, bet interaktīvās azartspēles veidoja tikai 19,6% no šī tirgus ieņēmumiem.

Pēdējo gadu laikā šī proporcija ir būtiski mainījusies. To ietekmējuši gan politiskie lēmumi, gan ekonomiskie apsvērumi un cilvēku paradumi, līdz ar to nav pamata domāt, ka zemes azartspēļu apjoma proporcija varētu atgriezties iepriekšējo gadu līmenī.

  • Kāda ir aktuālā informācija par reģistrā reģistrēto personu skaitu?

2023. gadā Pašatteikušos personu reģistrā aktīvs liegums bija reģistrēts 31 692 personām, savukārt dzēsts liegums – 26 325 personām.

Saskaņā ar jaunākajiem datiem 2024. gada februārī reģistrā kopā iekļautas 60 626 personas, joprojām aktīvs liegums ir 32 338 personām.

Liegums spēlēt – arī uzturlīdzekļu parādniekiem

Azartspēļu atkarīgo tuvinieki LV portāla e-konsultācijās ir jautājuši, kādus vēl spēlēšanas ierobežojumus var piemērot tiem atkarīgajiem, kuri sevi un ģimeni iedzen trūkumā.

Kopš 2021. gada maija Uzturlīdzekļu garantiju fonda (UGF) Parādnieku reģistrā iekļautās personas nedrīkst piedalīties azartspēlēs un interaktīvajās izlozēs. Aplēsts, ka vidēji 10% no UGF reģistrā iekļautajām personām vēlējušās spēlēt azartspēles, bet piekļuve tām bijusi liegta, norādīts inspekcijas informācijā.

Palīdzība pašam un tuviniekiem

Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas mājaslapā ir atrodama informācija par to, kā saņemt psiholoģisko atbalstu un pieteikties psiholoģiskā atbalsta grupām, pieejams arī videomateriāls par Pašatteikušos personu reģistru.

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI