DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
26. aprīlī, 2024
Lasīšanai: 6 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Ekonomika
2
9
2
9

LBAS: visi līdzšinējie priekšlikumi par darbnespējas lapu apmaksu samazina darbinieku garantijas  

FOTO: Freepik

2024. gada 30. aprīlī trīspusējā sanāksmē arodbiedrības, darba devēji un valsts puse turpinās diskusiju par Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) iniciēto vēlmi samazināt darba nespējas lapas apmaksas apmēru un dienu skaitu, kas Latvijas darba devējus padarot nekonkurētspējīgus Baltijas valstu vidū.   

Ja vērtējam slimības pabalstu īpatsvaru pret IKP, tad Latvijā šis rādītājs ir viens no zemākajiem starp Eiropas Savienības valstīm. Darba devēji uzstājīgi rosina samazināt darbiniekiem slimības lapu dienu skaitu un apmēru, un arī ministriju piedāvājums rosina samazināt slimības dienu kompensāciju, tiesa, pieticīgākā  apjomā. Visas pārmaiņas tiek virzītas uz darbinieku sociālo garantiju rēķina, pie tam, nesamazinot sociālās apdrošināšanas likmi. Tā teikt, naudu no darbinieka iekasēsim kā līdz šim, bet pakalpojumu – apcirpsim. Priekšlikumu būtība ir ienākumu pārdale no darbinieka darba devējam.

Jau pirms gada LBAS,  reaģējot uz LDDK un LTRK rosinājumu par slimības lapu apmaksas apmēra samazinājumu nodarbinātajiem, norādīja uz to,  ka vispirms jānovērš problēmas cēloņi un jāpārskata slimības lapu izsniegšanas nosacījumi. LBAS ieskatā īpaši nepieļaujami ir godprātīgiem darbiniekiem samazināt apmaksājamo dienu skaitu un atvietojuma procentus.

LBAS ir aprēķinājis, ka darbinieks, saņemot vidējo algu tautsaimniecībā (2023.gadā 1537 eiro – bruto) un slimojot  9 dienas (A lapa), saņem par vienu trešdaļu mazākus ienākumus. LBAS vērš uzmanību, ka jau pēc šobrīd spēkā esošās slimības lapu aprēķina kārtības, vidējās darba algas saņēmējs, slimojot un izmantojot A lapu, zaudē aptuveni 120 eiro, kā arī vēl jārēķinās ar papildu izdevumiem medicīnas pakalpojumiem un medikamentiem, kuru cenām ir augšupejoša tendence. Līdz ar to atsevišķu personu viedoklis par to, ka “atrasties uz darbnespējas lapām ir izdevīgi”, ir noraidāms kā absolūti nepamatots.

Turklāt aptaujas dati par slimības lapām uzrāda tendenci, ka nereti strādājošie iet uz darbu slimi, – 39% Latvijas iedzīvotāju darbspējīgā vecumā norāda, ka Latvijā strādājošais nevar atļauties slimot, jo baidās pazaudēt darbu.1 Pēc aptaujāto domām, galvenais iemesls, kāpēc Latvijā strādājošais nevar atļauties slimot, ir augstās veselības aprūpes pakalpojumu izmaksas, – gandrīz puse (48%) respondentu uzsver, ka nevar atļauties slimot, jo medicīna ir pārāk dārga.

Ekonomikas ministrija prezentēja divus ministrijas un darba devēju  panāktā kompromisa variantus, kuriem arodbiedrība kategoriski iebilst, uzskatot, ka slimības lapu apmaksa nekādā gadījumā nedrīkst pasliktināt darba ņēmēju sociālās garantijas.

EM piedāvātā 1.varianta gadījumā darba ņēmējs papildus zaudēs 15% no darba samaksas 2. un 3. dienā, 10% no 4. līdz 8. dienai un 5% katrā nākamajai dienā līdz slimošanas beigām. Lai arī EM 2. piedāvājuma variants ir nedaudz labvēlīgāks darba ņēmējam, LBAS nepiekrīt arī šādam variantam.

Piedāvātie  slimības lapas apmaksas kārtības kompromisa varianti katram slimojošajam darbiniekam, kurš saņem tautsaimniecības vidējo darba algu, samazinātu slimības lapas pabalsta apmēru par 33 eiro, bet labākajā variantā par 25 eiro, slimojot pirmās 9 dienas (A lapa). Bet turpinot slimot 10 un vairāk dienas, nāktos rēķināties ar  pabalsta samazinājumu vēl aptuveni 2 eiro dienā. Vidējais slimošanas ilgums ir aptuveni 30 dienas, tad kopumā katram vidējās darba algas saņēmējam, kurš slimo, būtu jārēķinās ar aptuveni 50 eiro papildu zaudējumiem ģimenes budžetā. Vienlaikus slimības A lapas kompensācijas tiek apliktas arī ar darbaspēka nodokļiem, un to samazinājums atstāj ietekmi arī uz nodokļu ieņēmumiem gan valstī, gan pašvaldībās.

Darba devēji ir rosinājuši krietni drastiskāku scenāriju, piedāvājot atteikties no slimības kompensācijas par pirmajām 3 dienām, turklāt samazinot tās apmēru arī par periodu no 4. līdz 8. dienai, un 9. dienu nodot valsts atbildībā, pārceļot slimības pabalsta izmaksu uz sociālās apdrošināšanas budžetu. Šāds priekšlikums tiek piedāvāts, lai pielāgotos Igaunijas modelim. Minimālās algas saņēmējam tas nozīmētu kompensācijas samazinājumu par 40,58 eiro, - no 125,14 eiro kompensācijas šobrīd uz 74,56 eiro par pirmajām 9 slimošanas dienām. Pie vidējās darba algas kompensācija par A lapu samazinātos līdz 142,60 eiro jeb par 96,18 eiro.

Igaunijas veselības aprūpes iemaksu modelī darba devēji veic 13% no sociālajām iemaksām Nacionālajā Veselības aprūpes fondā, lai nodrošinātu pakalpojumu pieejamību un no tā tiek segtas izmaksas par darbinieka veselības aprūpi. No šī finansējuma tiek nodrošinātas arī Igaunijas valsts slimības pabalstu izmaksas jeb B lapas, kas nozīmē, ka darba devēji pēc būtības nodrošina arī B lapu apmaksu. Latvijā darba devēju piedāvājums, protams, aprobežojas ar likmju samazināšanu, tomēr nav gatavības uzņemties papildu nodokļu slogu par finansējumu, piemēram, Latvijas Nacionālā Veselības aprūpes fonda izveidei.

Lai mazinātu darba devēju izdevumus par darbnespējas lapām, LM ir gatava tādam kompromisam, kurš būtu fiskāli neitrāls attiecībā uz sociālo budžetu, proti, valsts puse ir gatava no darba devējiem pārņemt 9. darbnespējas dienas apmaksu,  ja valsts sākot ar 9. dienu apmaksā darbnespēju nevis 80% apmērā, bet gan 75% apmērā. Šādam variantam arodbiedrības nepiekrīt.

1 - https://www.tvnet.lv/6753362/aptauja-gandriz-40-stradajoso-slimosanu-saista-ar-risku-zaudet-darbu

Labs saturs
9
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI