Freepik
Saeimā iesniegtie grozījumi Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā pilnveido tiesisko regulējumu, uzraudzības un kontroles iestādēm piešķirot tiesības sākt aizsardzības pasākumus, ja ir pārkāptas ģenētiski modificēto organismu apriti regulējošo normatīvo aktu prasības. Ir precizēta arī likuma darbības joma, nosakot prasības ierobežotai ģenētiski modificēto augu un dzīvnieku izmantošanai.
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija 22. novembrī vienbalsīgi atbalstīja likumprojekta virzīšanu izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā.
Grozījumi Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā tapuši tāpēc, ka Eiropas Savienības (ES) tirgū arvien vairāk tiek izplatīti ģenētiski modificētie organismi (ĢMO), galvenokārt sēklas, pārtika un dzīvnieku barība, Saeimas deputātus komisijas sēdē informēja Zemkopības ministrijas Veterinārā pārtikas departamenta Biotehnoloģijas un kvalitātes nodaļas vadītāja vietniece Inese Aleksejeva.
Līdz ar straujo ĢMO izplatību pasaulē un ES arvien biežāk tiek konstatēta arī neapzināta vai netīša neatļautu ĢMO izplatīšana vidē un tirgū, norādīts likumprojekta anotācijā.
Palielinās tādu gadījumu skaits, kad ES dalībvalstīs tiek konstatēti neatļauti ĢMO (piemēram, ģenētiski modificētas dekoratīvās akvāriju zivis vai petūnijas). Tāpat ĢMO piejaukums tiek konstatēts konvencionālo un bioloģisko kultūraugu pētniecības laukos un konvencionālajās sēklās.
Anotācijā minēts arī viens gadījums, kad ĢMO tikuši konstatēti Latvijā. Tas bija 2021. gada aprīlī, kad, testējot sēklu un augu pavairojamā materiāla paraugus ĢMO klātbūtnes noteikšanai, vienas vasaras rapšu partijas sēklas materiāla paraugos tika konstatēts ģenētiski modificētā rapša līnijas RT73 (lieto arī apzīmējumu GT73) piejaukums.
Latvijā paraugus ĢMO skrīninga gēnu klātbūtnes noteikšanai kvalitatīvi un kvantitatīvi izmeklēja “Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts “Bior”. ĢMO klātbūtne minētajā partijā tika pārbaudīta pirms ievešanas Latvijā – to apliecināja arī sēklu ievedēja iesniegtie pavaddokumenti.
Šis gadījums ir viens no vairākiem, kas pēdējo gadu laikā noticis ES dalībvalstīs, kad tirgū un vidē neapzināti vai netīši nonāk ES tirgū neatļautas ĢMO līnijas, kuru piejaukums sēklās lielākoties ir zem kvantifikācijas līmeņa, t. i., piejaukums ir tik mazs, ka tikai laboratoriski ir iespējams noteikt tā klātbūtni.
Zemkopības ministrijas pārstāve Saeimas deputātiem uzsvēra, ka likumprojekta priekšlikumus var iedalīt divās daļās.
Pirmā daļa attiecas uz ĢMO uzraudzības un kontroles uzlabošanu, piešķirot atbildīgajām institūcijām papildu pilnvaras noteikt ierobežojošos pasākumus, ja ir notikuši pārkāpumi, un, piemēram, apturēt kontaminēto sēklu apriti vai likt lauksaimniekiem iznīcināt piesārņotos laukus.
“Noteiktos apstākļos tiek dotas tiesības institūcijām – Valsts augu aizsardzības dienestam (VAAD), Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD) un Valsts vides dienestam (VVD) – ne tikai noteikt ierobežojumus vai aizliegumus, bet arī pēc nepieciešamības sākt aizsardzības pasākumus,” LV portālam skaidroja biedrības “Zemnieku Saeima” valdes loceklis Mārtiņš Trons. Šī biedrība atbalsta likuma grozījumus.
“Arvien biežāk tirgū gadās, ka tiek piesārņotas konvencionālās sēklas, tāpēc gribam dot pilnvaras kompetentajām institūcijām arī šādos gadījumos uzsākt aizsargājošos pasākumus,” akcentēja I. Aleksejeva.
Kompetences joma tiek paplašināta gadījumos, kad ir notikusi neapzināta ĢMO izplatīšana vidē.
“Tas nozīmē situācijas, kad, piemēram, piesārņojums tiek konstatēts sēklu pārkraušanas punktos vai tiek audzēti ģenētiski modificēti kultūraugi un piesārņojums aiziet tālāk vidē, ārpus lauksaimniecības zonām. Tāpat piesārņojums var rasties rūpnīcu pārstrādes teritorijās, kur pārstrādei tiek ievestas ģenētiski modificētas sēklas.”
Zemkopības ministrijas pārstāve norādīja uz grozījumu būtību: “Institūcijas aizsargājošos pasākumus varēs noteikt ne tikai tad, ja pastāvēs risks cilvēkam, dzīvniekam vai videi, bet arī tad, ja būs pārkāpti normatīvie akti. Jo ne vienmēr piesārņojums nozīmē to, ka tiek radīts kaitējums. Ja tirgū ir aizliegts izplatīt konkrēto ģenētiski modificēto organisma līniju, tad tas nozīmē, ka šī līnija tirgū nevar atrasties. Un nav būtiski, vai tā rada vai nerada kaitējumu, tā no tirgus ir jāizņem. Ja ir gadījies, ka sēklas ir iesētas, kā tas bija 2021. gadā, tad kultūraugu lauki ir jāiznīcina.”
Otra priekšlikumu daļa skar likuma darbības jomu, nosakot prasības ierobežotai ģenētiski modificētu augu un dzīvnieku izmantošanai.
Pasaulē strauji attīstās gēnu inženierijas tehnoloģijas un aizvien biežāk tiek ģenētiski modificēti ne tikai mikroorganismi, bet arī augi un dzīvnieki, teikts likumprojekta anotācijā. Daudzās pasaules un ES dalībvalstīs ir noteikts regulējums ierobežotai ģenētiski modificētu augu un dzīvnieku izmantošanai.
Arī Latvijā darbs laboratorijās eksperimentāliem nolūkiem notiek ne tikai ar mikroorganismiem, bet arī ar augiem un dzīvniekiem. Lai novērstu iespējamo kaitējumu cilvēku un dzīvnieku veselībai un videi, ir jāpaplašina likuma ietvars, iekļaujot tajā prasības par ģenētiski modificētiem augiem un dzīvniekiem, kā arī attiecīgi jāgroza normatīvie akti šajā jomā, uzsvērts anotācijā.
Līdz ar to, pēc Zemkopības ministrijas pārstāvju domām, Latvijā vajadzētu regulēt ne tikai ierobežotu mikroorganismu izmantošanu, bet arī darbu ar ģenētiski modificētiem dzīvniekiem un augiem, skaidroja I. Aleksejeva, piebilstot, ka Latvijā eksperimentos izmanto gan ģenētiski modificētas peles, gan žurkas.
Likumprojekts ietver vairākus redakcionālos grozījumus, kas attiecas uz terminoloģijas pilnveidošanu. Tiek paplašināts abu terminu – ĢMO aprite un ierobežota ģenētiski modificētu mikroorganismu un ĢMO izmantošana – ietvars.
Likuma 1. pants tiek papildināts ar 4.2 punktu, kurā sniegts skaidrojums terminam “ĢMO neapzināta izplatīšana” – tā ir netīša ĢMO izplatīšana (tostarp neapzināta izplatīšana vidē izmēģinājumiem vai neapzināta izplatīšana tirgū) vai nekontrolēta ĢMO izplatīšanās vidē.
Likumprojekta anotācijā minēts, ka regulējuma nepilnības, piemēram, skaidras definīcijas trūkums, kas uzskatāma par neapzinātu ĢMO izplatīšanu, līdz šim apgrūtināja kompetento institūciju rīcību situācijās, kad ĢMO izplatīšana vidē izmēģinājumiem vai tirgū notikusi bez nodoma vai arī notikusi nekontrolēta ĢMO izplatīšanās vidē, piemēram, ceļmalās, grāvjos, pārkraušanas punktos, pārstrādes vietās.
Izskaidrojot terminu “ĢMO neapzināta izplatīšana”, kontroles institūciju pilnvaras būs skaidrāk noteiktas un nepieciešamā rīcība kļūs saprotamāka, uzsvērts anotācijā.
Likumprojektā precizēts deleģējums Ministru kabinetam noteikt ne tikai ģenētiski modificētu mikroorganismu, bet arī ĢMO ierobežotas izmantošanas, atļaujas izsniegšanas, grozīšanas un anulēšanas kārtību.
I. Aleksejeva deputātiem skaidroja, ka ar dažādām monitoringa programmām tiek pārbaudīta gan pārtika un dzīvnieku barība, gan sēklas.
Ģenētiski modificēto organismu aprites likuma 9. pantā ir noteikta valsts zinātniskā institūta “Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts “Bior”” kompetence. Piemēram, 5. punktā noteikts, ka “Bior” nosaka ĢMO pārtikas un dzīvnieku barības paraugos, ģenētiski modificētos dzīvniekos, kā arī sēklās un augu pavairojamā materiālā.
Patlaban Zemkopības ministrija sadarbībā ar “Bior” īsteno Lauku atbalsta dienesta finansētu zinātnisko pētījumu projektu “Ģenētiski modificētu augu neapzinātas izplatīšanas vidē monitorings un Latvijā pieejamo vides monitoringa programmu izvērtējums saistībā ar ĢMO vispārīgo uzraudzību”.
Tajā zinātnieki apseko kritiskos punktus, lai konstatētu iespējamo piesārņojumu ar ĢMO, deputātiem skaidroja I. Aleksejeva. Pirmie rezultāti būs gada beigās.
“Bior” vadošā pētniece Dr. biol. Lelde Grantiņa-Ieviņa LV portālam skaidroja, ka projekta pirmajā gadā tika sākts monitorings neapzinātai ģenētiski modificētu augu izplatīšanai vidē.
Uzraudzības pieeja bija balstīta uz Vācijā izstrādāto floristiskās kartēšanas metodi, kas ietver divu kilometru zonu ap rapša pārstrādes uzņēmumiem, ostām un pārkraušanas vietām.
Pastiprināta uzmanība monitoringā tika pievērsta objektiem, kas atrodas aizsargājamu dabas teritoriju tuvumā, bet pie šiem objektiem rapšu bija maz vai nebija vispār. Projekta otrajā gadā paredzēts atkārtoti pārbaudīt tos objektus, kuru apkārtnē tika konstatētas lielas (> 100 augu) ruderālo rapšu populācijas.
L. Grantiņa-Ieviņa norādīja, ka monitoringa ietvaros iegūto paraugu molekulāri bioloģiskās testēšanas rezultāti nevienā paraugā neuzrādīja ģenētiski modificētu augu materiālu.
Projekta pirmajā gadā bija paredzēts arī noteikt nejaušus ĢMO piemaisījumus sēklās mazumtirdzniecībā tirdzniecības vietās klātienē, kā arī tiešsaistes vietnēs Latvijā, pārbaudot sēklas, kas paredzētas mazdārziņiem un citiem nelieliem audzētājiem, un zālienu un zālāju ierīkošanai.
Nevienā zālāju un zālienu sēklu paraugā netika atrasts neviens no septiņiem pārbaudītajiem skrīninga gēniem.
Tāpat projekta pirmajā gadā tika pētīti ziedputekšņu paraugi. Šī pētījuma mērķis bija noteikt iespējamu neapzinātu ĢMO izplatību Latvijas vidē. Nevienā paraugā netika konstatēti pārbaudītie skrīninga gēni. Projekta otrajā gadā pētījumu plānots turpināt ar ziedputekšņu un bišu maizes paraugiem no novadiem, no kuriem līdz šim nebija iegūti paraugi.
Zemkopības ministrijas mājaslapā skaidrots: 2009. gada 21. maijā Saeimas Eiropas Lietu komisija pieņēma lēmumu, kas paredz, ka Latvija neatbalsta nevienu lēmuma projektu, kas attiecas uz atļaujas izdošanu ĢMO izplatīšanai tirgū (tostarp audzēšanai), ņemot vērā sabiedrības negatīvo nostāju, kā arī to, ka valstī netiek veikta ĢMO riska novērtēšana nacionālā līmenī. Ievērojot Latvijas politisko nostāju, Zemkopības ministrija kopā ar valstiskajām un nevalstiskajām organizācijām jau kopš 2009. gada ir sākusi ieviest dažādus ierobežojumus ĢMO izplatīšanai Latvijas teritorijā.
Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes profesors Dr. biol. Nils Rostoks LV portālam norādīja, ka Latvijā netiek audzēti ģenētiski modificēti organismi. Šāda darbība ir likuma pārkāpums. “ES var audzēt tikai vienu ģenētiski modificētu kukurūzas veidu, un tas tiek darīts tikai Spānijā un Portugālē. Lielākā daļa Latvijas pašvaldību ir pasludinājušas sevi par ĢMO brīvu zonu,” skaidroja N. Rostoks. “Tiesa, Latvijā tiek ievesta ģenētiski modificēta dzīvnieku barība, tā tiek izmantota, un tas nav pārkāpums. Tā ir attiecīgi jāmarķē.”
Savukārt, komentējot komisijas sēdē izskanējušās bažas par to, vai arī pārtikas veikalu plauktos parādīsies ģenētiski modificēti produkti, I. Aleksejeva norādīja: “Pašreizējais likumiskais ietvars, kas attiecas uz šādas pārtikas izplatīšanu tirgū, ir centralizēts ES. Visas atļaujas, ko izdod katram konkrētam ĢMO, tiek pieņemts centralizēti ES līmenī. Dalībvalstis balso par šiem lēmumiem, kuri tiek publicēti, un datubāze ir publiski pieejama,” teica ZM pārstāve. “Tas, kas ir atļauts, var atrasties tirgū. Turklāt visiem produktiem, kas ražoti vai sastāv no ĢMO, ir jābūt atbilstoši marķētiem. Ja mēģināsiet šādus produktus atrast veikalu plauktos, tad jums būs diezgan grūti, jo tādi ir tikai daži. ĢMO lielākoties izmanto dzīvnieku barības ražošanai.”
