FOTO: Paula Čurkste, LETA.
6. jūlijā stājas spēkā grozījumi Ceļu satiksmes likumā, ar kuriem tiek ieviestas papildu prasības elektroskrejriteņu un velorikšu izmantošanai satiksmē, paredzēti stingrāki sodi par satiksmes noteikumu pārkāpšanu, noteikts ilgāks intervāls starp obligātajām valsts tehniskajām apskatēm un citas izmaiņas.
Līdz šim Ceļu satiksmes likums noteica, ka velosipēdu un elektroskrejriteņu reģistrācija ir brīvprātīga.
Stājoties spēkā grozījumiem, noteikts, ka elektroskrejriteņu reģistrācija ir obligāta un ceļu satiksmē atļauts piedalīties tikai ar reģistrētiem elektroskrejriteņiem. Šiem braucamrīkiem pie to konstrukcijas būs jābūt pielīmētai vienai valsts reģistrācijas uzlīmei (10.2 panta piektā daļa).
Prasība par elektroskrejriteņu reģistrāciju stājas spēkā 2024. gada 1. janvārī. Tā paredz, ka elektroskrejriteņu reģistrācija veicama līdz 2024. gada 31. martam, un pēc šā termiņa ar nereģistrētiem elektroskrejriteņiem ceļu satiksmē piedalīties būs aizliegts.
Velosipēdu reģistrācija arī turpmāk ir brīvprātīga, un ceļu satiksmē ir atļauts piedalīties arī ar nereģistrētiem velosipēdiem.
No nākamā gada Ceļu satiksmes likuma 1. pants tiks papildināts ar 31.1 punktu, kurā definēts, kas ir velorikša – speciāli pasažieru vai kravas pārvadāšanai izgatavots velosipēds, kura platums pārsniedz vienu metru.
Savukārt CSL 10.2 pantā noteikts, ka velorikšu reģistrācija ir obligāta un ceļu satiksmē atļauts piedalīties tikai ar reģistrētām velorikšām. Tāpat noteikts, ka velorikšām pie to konstrukcijas ir jābūt pielīmētai vienai valsts reģistrācijas uzlīmei. Prasība par velorikšu reģistrāciju stāsies spēkā 2024. gada 1. janvārī. Tā paredz, ka velorikšu reģistrācija veicama līdz 2024. gada 31. martam, un pēc šā termiņa ar nereģistrētām velorikšām ceļu satiksmē piedalīties būs aizliegts.
Papildus minētajai obligātajai prasībai reģistrēt velorikšas ar likuma grozījumiem papildināts 24. pants, pievienojot tam 4.1 daļu, kas paredz, ka piedalīties ceļu satiksmē ar velorikšu ir atļauts personai, kura sasniegusi 18 gadu vecumu un ir saņēmusi velosipēda vai jebkuras kategorijas transportlīdzekļa vadīšanas tiesības.
Par velorikšas vadīšanu, ja nav velosipēda vai jebkuras kategorijas transportlīdzekļu vadīšanas tiesību, varēs piemērot naudas sodu velorikšas vadītājam piecu naudas soda vienību jeb 25 eiro apmērā (CSL 51. panta 6.1 daļa).
Velorikšu izmantošanas noteikumus un kustības maršrutu, izvērtējot tā sabiedrisko nepieciešamību un atbilstību drošības kritērijiem, noteiks attiecīgā pašvaldība (CSL 9. panta septītā daļa).
Ar grozījumiem elektroskrejriteņu un velosipēdu vadītājiem noteikti lielāki administratīvie sodi par vairākiem ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, piemēram, viedierīču lietošanu kustībā, neizmantojot brīvroku sistēmu. Tāpat paaugstināts naudas sods par luksofora signāla un distances neievērošanu, kā arī elektroskrejriteņa vadīšanu alkohola reibumā.
|
Līdz 5. jūlijam |
Izmaiņas no 6. jūlija |
|
CSL 51. panta otrā daļa paredz, ka par nepiesprādzēšanos ar drošības jostu vai aizsprādzētas aizsargķiveres nelietošanu, kā arī par tāda pasažiera vešanu, kurš nav piesprādzējies vai kuram galvā nav aizsprādzētas aizsargķiveres, transportlīdzekļa vadītājam piemēro brīdinājumu vai naudas sodu no 30 līdz 70 eiro.
|
Transportlīdzekļa vadītājam par CSL 51. panta otrās daļas pārkāpumu var piemērot naudas sodu no 30 līdz 70 eiro (atcelts brīdinājums). |
|
CSL 51. panta devītā daļa paredz, ka par tālruņa, piezīmjdatora, planšetdatora vai viedierīces lietošanu, ja transportlīdzeklis atrodas kustībā (izņemot gadījumus, kad tālruni, piezīmjdatoru, planšetdatoru vai viedierīci izmanto brīvroku režīmā), transportlīdzekļa vadītājam piemēro brīdinājumu vai naudas sodu no 25 līdz 100 eiro. |
Velosipēda vai elektroskrejriteņa vadītājam par CSL 51. panta devītās daļas pārkāpumu var piemērot naudas sodu no 10 līdz 30 eiro, bet cita transportlīdzekļa vadītājam – no 25 līdz 100 eiro (atcelts brīdinājums).
|
|
CSL 52. panta pirmā daļa paredz, ka par braukšanu pie aizliedzošā luksofora signāla vai par nepakļaušanos satiksmes regulētāja signālam, vai par braukšanu virzienā, kas ir aizliegts ar satiksmes regulētāja signālu, velosipēda vai elektroskrejriteņa vadītājam piemēro naudas sodu 15 eiro apmērā.
|
Naudas soda apmērs velosipēda vai elektroskrejriteņa vadītājam par CSL 52. panta pirmās daļas pārkāpumu paaugstināts no 15 līdz 70 eiro. |
|
CSL 52. panta otrā daļa paredz, ka par braukšanu attiecīgajā virzienā, ja luksofora papildsekcijā nav iedegts zaļās bultas signāls, transportlīdzekļa vadītājam piemēroja brīdinājumu vai naudas sodu no 30 līdz 55 eiro.
|
Transportlīdzekļa vadītājam par CSL 52. panta otrās daļas pārkāpumu var piemērot naudas sodu no 30 līdz 55 eiro (atcelts brīdinājums). |
|
CSL 55. panta divdesmit septītā daļa paredz, ka par drošas distances vai intervāla neievērošanu velosipēda vai elektroskrejriteņa vadītājam piemēroja brīdinājumu vai naudas sodu no 10 līdz 30 eiro, bet cita transportlīdzekļa vadītājam – brīdinājumu vai naudas sodu no 25 līdz 140 eiro. |
Velosipēda vai elektroskrejriteņa vadītājam par drošas distances vai intervāla neievērošanu (CSL 55. panta divdesmit septītā daļa) varēs piemērot brīdinājumu vai naudas sodu no 10 līdz 70 eiro.
|
|
CSL 57. panta pirmās daļas 5. punkts paredz, ka par apstāšanos uz ietvēm, gājēju ceļiem, gājēju un velosipēdu ceļiem, kopīgiem gājēju un velosipēdu ceļiem vai velosipēdu ceļiem un velojoslām vietās, kur tas ir aizliegts, transportlīdzekļa vadītājam piemēro brīdinājumu vai naudas sodu 15 eiro apmērā. |
Par apstāšanos uz ietvēm, gājēju ceļiem, gājēju un velosipēdu ceļiem, kopīgiem gājēju un velosipēdu ceļiem vai velosipēdu ceļiem un velojoslām vietās, kur tas ir aizliegts, transportlīdzekļa vadītājam piemēros brīdinājumu vai naudas sodu 30 eiro apmērā (CSL 57. panta otrās daļas 11. punkts).
|
|
CSL 60. panta pirmā daļa paredz, ka par ceļa nedošanu gājējiem, kas šķērso brauktuvi pa gājēju pāreju, vai neredzīgiem gājējiem, kas rāda signālu ar baltu spieķi, vai gājējiem, kas iet uz tajā pašā braukšanas virzienā apzīmētā pieturā (ceļa vidū) apturētu tramvaju vai nāk no tā, velosipēda vai elektroskrejriteņa vadītājam piemēro naudas sodu no 10 līdz 30 eiro, bet cita transportlīdzekļa vadītājam – no 15 līdz 70 eiro. |
Citiem transporta līdzekļu vadītājiem par CSL 60. panta pirmās daļas pārkāpumu varēs piemērot naudas sodu no 30 līdz 140 eiro. |
|
CSL 62. panta otrā daļa paredz, ka par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 0,5 promiles, bet nepārsniedz 1,0 promili, velosipēda vai elektroskrejriteņa vadītājam piemēro naudas sodu 40 eiro apmērā, bet mopēda vai cita transportlīdzekļa vadītājam – no 430 līdz 640 eiro un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz vienu gadu. |
Velosipēda vai elektroskrejriteņa vadītājam par CSL 62. panta otrās daļas pārkāpumu piemēros naudas sodu 70 eiro apmērā. |
|
CSL 68. pants paredz, ka par to noteikumu pārkāpšanu, kuri paredz papildu prasības velosipēdu vai elektroskrejriteņu vadītājiem, tiem piemēro brīdinājumu vai naudas sodu no 10 līdz 30 eiro. |
Velosipēdu vai elektroskrejriteņu vadītājiem par CSL 68. panta pārkāpumu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu no 10 līdz 70 eiro. |
|
|
CSL papildināts ar 68.1 pantu, kas nosaka, ka par noteikumu pārkāpšanu, kuri paredz prasības attiecībā uz velorikšu un elektroskrejriteņu tehnisko stāvokli vai ražotāja noteiktiem tehniskajiem parametriem, velorikšu un elektroskrejriteņu vadītājiem piemēro naudas sodu no 50 līdz 250 eiro. |
|
CSL 79. panta trešā daļa paredz, ka par to noteikumu pārkāpšanu, kuri paredz bērnu pārvadāšanai paredzēto drošības līdzekļu lietošanu, transportlīdzekļa vadītājam piemēro brīdinājumu vai naudas sodu no 30 sešām līdz 70 eiro. |
Transportlīdzekļa vadītājam par CSL 79. panta trešās daļas pārkāpumu var piemērot tikai naudas sodu no 30 līdz 70 eiro (atcelts brīdinājums). |
|
CSL 79. panta sestā daļa paredz, ka par tādu bērnu pārvadāšanu, kuru augums nepārsniedz 150 cm, ja: 1) bērns atrodas vieglā automobiļa priekšējā sēdeklī, kas nav aprīkots ar drošības jostu; 2) transportlīdzeklī, kas aprīkots ar drošības jostām, bērns neatrodas viņa vecumam un svaram piemērotā bērnu sēdeklītī vai uz paliktņa, kas uzstādīts atbilstoši tā izgatavotāja norādījumiem, un nav piesprādzēts ar drošības jostu; 3) bērns tiek pārvadāts ar divriteņu mopēdu, motociklu, triciklu, kvadriciklu vai sniega motociklu, izņemot gadījumu, kad bērns var noturēt līdzsvaru un aizsniegt kāju atbalstus vai sēž viņa vecumam un svaram atbilstošā sēdeklītī, – transportlīdzekļa vadītājam piemēro brīdinājumu vai naudas sodu 15 eiro apmērā.
|
Transportlīdzekļa vadītājam par CSL 79. panta sestās daļas pārkāpumu var piemērot naudas sodu no 30 līdz 70 eiro (atcelts brīdinājums).
|
Grozījumi CSL paredz, ka elektrisko skrejriteņu lietošanu var kontrolēt arī pašvaldības policija.
Jaunā redakcijā izteikta CSL 83. panta trešā daļa, nosakot, ka pašvaldības policija veic administratīvā pārkāpuma procesu:
Likumā turpmāk paredzēts sods par specializēto tūristu transportlīdzekļu pārvadāšanas noteikumu pārkāpšanu (no 10 līdz 220 eiro).
Savukārt transportlīdzekļu vadītājiem un pārvadātājiem paredzētas soda sankcijas arī par:
Noteikti papildu sodi pārvadātājiem par:
Paredzēti soda apmēri variē transportlīdzekļa vadītājam no 70 līdz 140 eiro, bet pārvadātājam no 210 līdz 430 eiro.
Ceļu satiksmes likums papildināts arī ar normām, kas paredz sodu par tādu transportlīdzekļu līdzekļu izmantošanu ceļu satiksmē, kas pārsniedz noteiktu trokšņa līmeni (CSL 71. panta divdesmit pirmā un divdesmit otrā daļa).
Proti, par tāda transportlīdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē, kura radītais trokšņa līmenis pārsniedz normatīvajos aktos vai izgatavotāja noteikto vai kuram ir trokšņa slāpēšanas sistēmas elementu bojājumi, kas apdraud satiksmes drošību, transportlīdzekļa vadītājam būs iespējams piemērot brīdinājumu vai naudas sodu no 15 līdz 50 eiro.
Savukārt par tāda transportlīdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē, kurš nav aprīkots ar kādu no trokšņa slāpēšanas sistēmas elementiem vai kura trokšņa slāpēšanas sistēmā ievietotas vai uzstādītas sastāvdaļas vai materiāli, kas īslaicīgi nodrošina zemāku trokšņa līmeni vai kuram veikta trokšņa slāpēšanas sistēmas neatļauta pārbūve, transportlīdzekļa vadītājam varēs piemērot naudas sodu no 40 līdz 85 eiro.
Ceļu satiksmes likuma 1. pants papildināts ar 34. punktu, kurā definēts, kas ir koplietošanas transportlīdzeklis – transportlīdzeklis, kuru individuāli nenoteikts personu loks var īrēt vai nomāt uz īsu laiku, izmantojot mobilo aplikāciju vai tīmekļvietnes pakalpojumus.
Savukārt CSL 9. panta astotajā daļā ir noteikts, ka pašvaldība ir tiesīga noteikt koplietošanas transportlīdzekļu izmantošanas noteikumus, ātruma ierobežojuma zonas, novietošanas aizlieguma zonas, izvērtējot to sabiedrisko nepieciešamību un atbilstību drošības kritērijiem.
Likuma 24. panta piektā daļa, kurā noteikti ierobežojumi elektroskrejriteņu vadītājiem, papildināta ar prasību elektronisko pakalpojumu sniedzējiem, kuri nodrošina elektroskrejriteņu kā koplietošanas transportlīdzekļu izmantošanu, mobilajā lietotnē vai tīmekļvietnē veikt pakalpojuma saņēmēja identitātes un vecuma pārbaudi no 2023. gada 1. septembra.
Jāpiebilst, ka likums aizliedz piedalīties ceļu satiksmē ar elektroskrejriteni personai, kura nav sasniegusi 14 gadu vecumu. Piedalīties ceļu satiksmē ar elektroskrejriteni personai vecumā no 14 gadiem ir atļauts, ja tai ir velosipēda vai jebkuras kategorijas transportlīdzekļa vadīšanas tiesības.
Ar grozījumiem SCL ir papildināts 43.3 pants (Transportlīdzekļa piespiedu pārvietošana). Tajā ir noteikts, ka turpmāk transportlīdzekli var pārvietot piespiedu kārtā, novietojot to speciālā stāvvietā, arī tad, ja ir pārkāpti apstāšanās vai stāvēšanas noteikumi, bet vadītāja nav klāt un transportlīdzeklis novietots stāvēšanai pilnīgi vai daļēji uz ietves, gājēju ceļa, gājēju un velosipēdu ceļa vai kopīga gājēju un velosipēdu ceļa un gājēji tā dēļ nevar brīvi pārvietoties vai ir spiesti iziet uz brauktuves (līdz šim norma attiecās tikai uz gājēju ietvi).
Vienlaikus papildināts CSL 43.3 pants ar jaunu piekto daļu, precizējot, ka vairākos gadījumos transportlīdzekļa pārvietošana uz speciālu stāvvietu neattiecas uz velosipēdiem un elektroskrejriteņiem.
Pārejas noteikumos paredzēts, ka transportlīdzekļu piespiedu pārvietošanas kārtību līdz 2023. gada 1. septembrim ir jānosaka Ministru kabinetam.
Ar grozījumiem likumā noteikts ilgāks laika intervāls starp obligāti veicamajām tehniskajām apskatēm jauniem automobiļiem no 2025. gada 1. janvāra.
CSL 16. panta piektajā daļā noteikts, ka Latvijā un ārvalstīs iepriekš nereģistrētam vieglajam automobilim pirmreizējo valsts tehnisko apskati veic ne vēlāk kā 36 mēnešus pēc tam, kad attiecīgais transportlīdzeklis pirmoreiz reģistrēts Latvijā.
Otrā tehniskā apskate šiem automobiļiem būs jāveic ne vēlāk kā 24 mēnešus pēc pirmās valsts tehniskās apskates, trešā – ne vēlāk kā 24 mēnešus pēc otrās valsts tehniskās apskates, bet ceturtā – ne vēlāk kā 24 mēnešus pēc trešās valsts tehniskās apskates. Piektā apskate un turpmākās valsts tehniskās apskates šiem auto būs jāveic katru gadu.
Tāpat noteikts, ka piekabei ar pilnu masu līdz 3500 kilogramiem valsts tehniskā apskate būs jāveic vienu reizi divos gados.
Grozījumi noteic uzsākt darbu pie regulējuma par transportlīdzekļa tehniskās apskates veikšanu arī Ceļu satiksmes drošības direkcijā akreditētos autoservisos.
Proti, Ceļu satiksmes likumā ir noteikts, ka no 2026. gada 1. janvāra transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontroli transportlīdzekļu valsts tehniskās apskates ietvaros veic Ceļu satiksmes drošības direkcijā šim nolūkam akreditēta persona.
Līdz tam laikam Ministru kabinetam jāizdod noteikumus, kas nosaka akreditācijas prasības personai, kura veic transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontroli transportlīdzekļu valsts tehniskās apskates ietvaros.
Akreditētā persona nedrīkstēs veikt tehniskā stāvokļa kontroli tās īpašumā (valdījumā, turējumā) esošajiem transportlīdzekļiem.
Ceļu satiksmes drošības direkcija transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontroli veiks akreditēto personu veiktā tehniskā stāvokļa kontroles procesa uzraudzības ietvaros.
Ar grozījumiem papildināts likuma 23. pants, kurā noteiktas transportlīdzekļu vadītāja apliecību kategorijas un šīm kategorijām atbilstošie transportlīdzekļi.
Transportlīdzekļa vadītājam, kuram ir tiesības vadīt vienas kategorijas transportlīdzekli, atļauts vadīt arī šādus citas kategorijas transportlīdzekļus:
Papildināts CSL 23. pants ar 4.1 daļu, nosakot, ka vadīt elektromobili, kura pilna masa pārsniedz 3500 kg, bet nepārsniedz 4250 kg (ja transportlīdzeklis ir paredzēts kravas pārvadāšanai bez piekabes un papildu masa virs 3500 kilogramiem nav saistīta ar transportlīdzekļa kravas telpas palielināšanu un ir radusies vienīgi elektroniskās piedziņas sistēmas dēļ salīdzinājumā ar piedziņas sistēmas masu tāda paša izmēra transportlīdzeklī, kas aprīkots ar parastu iekšdedzes dzinēju ar dzirksteļaizdedzi vai kompresijas aizdedzi), ir atļauts transportlīdzekļa vadītājam, kuram B kategorijas transportlīdzekļa vadītāja stāžs ir vismaz divi gadi.
Te jāpiebilst, ka Ceļu satiksmes likuma 1. pants papildināts ar 9.2 punktu, kurā definēts, kas ir elektromobilis – mehāniskais transportlīdzeklis, kas pēc savas konstrukcijas kā vienīgo mehānisko dzinējspēku izmanto enerģiju no transportlīdzeklī glabātās elektroenerģijas vai dzinējspēka glabāšanas iekārtas.
|
|
Ar grozījumiem precizēts, kā tiks īstenota uzvedības korekcijas programma pirms transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atgūšanas tiem šoferiem, kuri pie stūres bija sēdušies alkohola reibumā vai narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē un kuriem pirmstermiņa veselības pārbaudē nav konstatēta alkohola, narkotisko vai psihotropo vielu pārmērīga, kaitīga lietošana vai atkarība.
Uzvedības korekcijas programma Ceļu satiksmes likumā tika iekļauta ar grozījumiem, kas stājās spēkā jau vairāk nekā pirms diviem gadiem, 2020. gada 13. janvārī. Taču LV portāls jau iepriekš ir rakstījis, ka grozījumu ieviešana aizkavējās, jo deleģējumā Ministru kabinetam noteikt apmaksas kārtību bija nepieciešami precizējumi.
Tāpēc likums papildināts ar jaunu 22.1 pantu, kurā noteikts, ka:
Plašāk par tēmu >>
