FOTO: Ivars Soikāns, LETA
Ministru kabinets noteicis, ka līdz 2025. gada 1. janvārim pašvaldībām Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā jāreģistrē savi autoceļi un ielas. To nebūs iespējams izdarīt ierobežotā pašvaldību finansējuma un nepietiekamās Valsts zemes dienesta kapacitātes dēļ, apgalvo Latvijas Pašvaldību savienība (LPS). Tas rada risku palikt bez mērķdotācijām. Turklāt LPS aicina ievērot vienlīdzības principu – šobrīd prasība reģistrēt autoceļus neattiecas uz valsts ceļiem.
Pašlaik Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr. 361 “Pašvaldību ceļu un ielu reģistrācijas un uzskaites kārtība”, kas pieņemti pirms sešiem gadiem, paredzēts, ka līdz 2025. gada 1. janvārim pašvaldībām jāsagatavo un jāiesniedz valsts akciju sabiedrībā “Latvijas Valsts ceļi” dokumenti nereģistrēto pašvaldības ceļu un ielu reģistrēšanai, kā arī jāaktualizē informācija par reģistrētajiem ceļiem un ielām, tostarp par velosipēdu ceļiem, gājēju ceļiem, gājēju un velosipēdu ceļiem un kopīgiem gājēju un velosipēdu ceļiem.
Savukārt “Latvijas Valsts ceļi” pašvaldības šīs inženierbūves reģistrēs atbilstoši aktuālajiem Valsts zemes dienesta (VZD) Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datiem.
Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks tautsaimniecības jautājumos Aino Salmiņš atzīst, ka prasība nav jauna, bet reģistrēt noteiktā termiņā ceļus kadastrā neļauj ne VZD kapacitāte, ne pašvaldību finansējums. “Ir jādod otrs mēģinājums pašvaldībām sakārtot ceļus kadastrā,” tā A. Salmiņš. Tāpēc LPS aicina Satiksmes ministriju (SM) līdz 2028. gadam atlikt obligāto prasību Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēt pašvaldību autoceļus un ielas.
SM Komunikācijas nodaļas vadītāja Baiba Gulbe apstiprina, ka pašvaldības ir sadzirdētas, un ministrija izskatīšanai valdībā virzīs grozījumus noteikumos Nr. 361 “Pašvaldību ceļu un ielu reģistrācijas un uzskaites kārtība”, lai termiņu pagarinātu par trijiem gadiem – līdz 2028. gada 1. janvārim.
MK noteikumi Nr. 361 stājās spēkā 2017. gada 30. jūnijā. Turklāt arī iepriekš spēkā bija vairāki noteikumi, kas uzdeva pašvaldībām reģistrēt un uzskaitīt ceļus un ielas. Kāpēc uzskaite kavējas?
“Šobrīd pašvaldības atbilstoši sava budžeta iespējām reģistrē inženierbūves. Iesākuši ir visi. Nevaru pateikt, kādā stadijā tas ir. Mērķis ir skaidrs – sakārtot kadastru,” saka A. Salmiņš.
Pēc VZD datiem, Kadastra informācijas sistēmā no 2001. gada līdz 2023. gada oktobra beigām reģistrētas 8836 pašvaldību inženierbūves – ceļi un ielas. Visvairāk inženierbūvju līdz šim reģistrējusi Dienvidkurzemes novada pašvaldība – 2055 inženierbūves. Tai seko Tukuma novada pašvaldība, kas reģistrējusi 856 inženierbūves, Talsu novada pašvaldība – 806 inženierbūves, Preiļu novada pašvaldība – 704 inženierbūves, Jēkabpils novada pašvaldība – 551 inženierbūvi un Bauskas novada pašvaldība – 511 inženierbūves. Līdz šim mazāk nekā 100 inženierbūvju reģistrējušas 24 vietvaras jeb 55,8% no visām pašvaldībām.
Kāpēc pašvaldības ceļus kadastrā nevar reģistrēt noteiktajā termiņā? LPS norāda, ka viens no kavēšanās iemesliem ir VZD kapacitāte. Līdz šim VZD darba apjoma pieauguma dēļ bieži nenodrošināja pašvaldību inženierbūvju reģistrēšanu likumā noteiktajā termiņā, tādējādi līdz 2025. gada 1. janvārim Kadastra informācijas sistēmā nebūtu iespējams reģistrēt visas pašvaldību inženierbūves, uzsver LPS.
VZD sabiedrisko attiecību vadītāja Baiba Kantiņa argumentē, ka pēdējā pusgada laikā strauji pieaudzis pašvaldību pieprasījums pēc šī pakalpojuma: salīdzinot ar šī gada pirmo pusgadu, tas pieaudzis gandrīz četras reizes. “Līdz ar to palielinās slodze, bet atkāpes no izpildes termiņiem nav būtiskas,” apgalvo B. Kantiņa.
Kopumā šogad laikā no 1. janvāra līdz 31. oktobrim pašvaldības VZD ir ierosinājušas 1020 pakalpojumus ceļu un ielu reģistrācijai vai to datu aktualizācijai Kadastra informācijas sistēmā. “Sekmīgai pakalpojuma izpildei ļoti būtiski, lai nepieciešamie dati un dokumenti, piemēram, inženierbūves datu deklarācija un tās grafiskais pielikums, kas tiek iesniegti VZD, ierosinot pakalpojumu, ir noformēti atbilstoši normatīvo aktu prasībām un labā kvalitātē. Ja iesniegtajos dokumentos tiek konstatētas nepilnības, tad pakalpojumu sniegt var tikai pēc trūkumu novēršanas. Līdz ar to pagarinās laiks, kādā varam izpildīt pakalpojumu,” saka B. Kantiņa. “Situācijas ir dažādas, bet lielākā daļa pakalpojumu tiek izpildīti laikus, un tikai iepriekšminēto iemeslu dēļ to izpilde var aizkavēties par dažām nedēļām vai mēnesi.”
Turklāt VZD, lai izvērtētu darbu apjomu un saplānotu vajadzīgos resursus, kā arī izpildītu pašvaldību pieprasījumus par inženierbūvēm, kas kadastrā jāreģistrē līdz 2025. gada 1. janvārim, 2023. gada 6. oktobrī visām pašvaldībām nosūtīja vēstuli ar aicinājumu sniegt informāciju par kadastrā reģistrējamo pašvaldības inženierbūvju skaitu, norādot, cik inženierbūvju un kādā laika grafikā ir plānots iesniegt reģistrācijai.
Saskaņā ar 33 pašvaldību sniegto informāciju 2024. gadā ir jāreģistrē vismaz 12 000 būves, kas ir 20 reizes vairāk nekā iepriekšējos gados.
LPS norāda, ka vēl viens no iemesliem, kāpēc pašvaldībām ir apgrūtinoši reģistrēt ceļus un ielas kadastrā, ir VZD pakalpojumu maksas kāpums.
No šī gada septembra vairāk nekā divas reizes paaugstināta maksa par informācijas izvērtēšanu un vienas inženierbūves teksta un grafisko datu reģistrāciju vai aktualizāciju kadastra informācijas sistēmā. Proti, šobrīd tas izmaksā 106,86 eiro, bet iepriekš – 44,50 eiro.
LPS aprēķinājusi, ka šādas normas īstenošana pašvaldībām gadā vidēji papildus izmaksātu vismaz 60 000 eiro, bet valstspilsētās – līdz pat 150 000 eiro.
VZD pakalpojumu maksas kāpumu nosaka grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 787 “Valsts zemes dienesta maksas pakalpojumu cenrādis un samaksas kārtība”, kas stājās spēkā šogad 1. septembrī.
No 1. septembra izmaiņas skar visus maksas pakalpojumus: gan datu reģistrāciju vai aktualizāciju Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā, gan informācijas apstrādi no VZD uzturētajām informācijas sistēmām, gan arī būvju un telpu grupu kadastrālo uzmērīšanu, saka B. Kantiņa.
Lielākā daļa no Valsts zemes dienesta maksas pakalpojumu cenām pēdējo reizi tika grozītas pirms deviņiem gadiem – 2014. gadā – atbilstoši tā laika izmaksām, kuras šobrīd vairs neatbilst pakalpojumu sniegšanas tiešajām izmaksām, skaidro VZD pārstāve.
“Tā kā pastāv liels risks, ka līdz 2025. gadam pašvaldības visus autoceļus un ielas nepagūs reģistrēt, ļoti iespējams, tās nesaņems mērķdotācijas. Šī iemesla dēļ var netikt izpildītas ielu uzturēšanas prasības, izraisot vērā ņemamas sekas satiksmes dalībniekiem,” norāda LPS.
2008. gadā mērķdotāciju apjoms pašvaldībām bija 104 miljoni eiro, proti, gandrīz divas reizes vairāk nekā pašlaik. Tas deva pamatu pašvaldībām plānot un finansēt autoceļu attīstības projektus, nevis tikai realizēt autoceļu ikdienas uzturēšanu ierobežotā apjomā, kā tas ir šobrīd.
Pēdējo četru gadu laikā pašvaldību mērķdotācijas pieaugušas nedaudz vairāk par 8%, un to apjoms netiek plānots ne pēc kādiem kritērijiem, norāda A. Salmiņš. Turklāt finansējums pašvaldību ielām un autoceļiem apakšprogrammas “Mērķdotācijas pašvaldību autoceļiem (ielām)” ietvarā 2023. gadā un 2024. gadā noteikts par trijiem miljoniem mazāks, nekā to paredz Autoceļu likums.
LPS aicina Satiksmes ministriju ievērot vienlīdzības principu un prasību par autoceļu reģistrēšanu attiecināt arī uz valsts ceļiem.
Satiksmes ministrijas pārstāve B. Gulbe norāda, ka visi valsts autoceļi ir reģistrēti atbilstoši MK noteikumiem Nr. 1104 “Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem”. Līdz ar to dati Kadastra informācijas sistēmā par valsts ceļiem ir publiski pieejami.
Savukārt LPS padomnieks tautsaimniecības jautājumos A. Salmiņš iebilst, ka valstij nav obligāti jāreģistrē savi ceļi un ar šiem noteikumiem tiek apstiprināti ceļu posmi.
“Pašvaldībām ir jāuzmēra un jānostiprina ceļi kadastrā, savukārt valsts var atļauties ar noteikumu grozījumiem apstiprināt autoceļu sarakstus, kurus groza un maina. Ja ir ieviesta kadastra sistēma, tad sakārtojam to no abām pusēm – kāpēc tikai no vienas? Nosacījumiem ir jābūt vienlīdzīgiem,” uzsver LPS pārstāvis.
Pēc VZD rīcībā esošās informācijas, Satiksmes ministrija, tajā skaitā “Latvijas Valsts ceļi”, saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr. 633 “Autoceļu un ielu būvnoteikumi” 57. punktu jaunbūvētos un rekonstruētos ceļu posmus kadastrā reģistrē kā inženierbūves.
Līdz raksta publicēšanai LV portālam neizdevās saņemt Satiksmes ministrijas atbildi uz jautājumu, vai pastāv tiesību norma, kas noteiktu arī obligātu valsts ceļu reģistrēšanu kadastrā.
