Pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem, 2022. gadā Latvijā tika laisti apgrozībā 1846 miljoni cigarešu, no kā rodas aptuveni 369 tonnas atkritumu.
FOTO: Freepik
Lai apsaimniekotu izmesto tabakas izstrādājumu filtrus, ir uzsākta ražotāju atbildības sistēmas ieviešana. Šo procesu īsteno akciju sabiedrība “Latvijas Zaļais punkts”. Lai gan izsmēķi bija jāsāk vākt no šī gada sākuma, sistēmas ieviešana kavējas, jo uzņēmums nav noslēdzis līgumu ar visām 43 pašvaldībām – pievienoties sistēmai ir piekritušas tikai 29 vietvaras. Nozares eksperti norāda uz pārlieku lielo birokrātijas slogu pašvaldībām, kā arī reālajām izmaksām neatbilstošu finansējumu.
Jāatgādina, ka 2021. gada 3. jūlijā stājās spēkā Plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanas likums, kas aizliedz laist tirgū vienreizlietojamos plastmasas traukus un galda piederumus, kā arī nosaka pasākumus pakāpeniskai plastmasas izstrādājumu patēriņa samazināšanai. Likumprojekts tika izstrādāts, lai nodrošinātu Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 5. jūnija direktīvas (ES) 2019/904 par konkrētu plastmasas izstrādājumu ietekmes uz vidi samazināšanu prasību pārņemšanu Latvijas normatīvajos aktos.
Plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanas likums noteic, ka vairākiem plastmasu saturošiem produktiem, tai skaitā tabakas izstrādājumiem ar filtriem, ir jāveido paplašinātās ražotāja atbildības sistēma (RAS). Saskaņā ar šo likumu šogad 5. janvārī spēkā stājās Ministru kabineta noteikumi Nr.781 “Noteikumi par ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas izveidi un piemērošanu plastmasu saturošiem izstrādājumiem”, kuros ir noteikta detalizētāka ražotāju atbildības sistēmas kārtība.
|
Plašāk par tēmu LV portālā >> |
“Tabakas izstrādājumu filtru savākšanas sistēmai jau bija jāsāk darboties gada sākumā,” saka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere.
“Veidojot ražotāju atbildības sistēmu un savācot noteikta veida atkritumus, noteikts apjoms vienmēr tiek pārstrādāts – tiek dota otra dzīve. Taču savāktie tabakas izstrādājumu filtri netiks pārstrādāti, jo tas nav iespējams, tie tiks aprakti. Veidojot izmesto tabakas izstrādājumu filtru apsaimniekošanas sistēmu, uzsvars ir uz to, lai šie atkritumi nepiesārņotu vidi. Tas ir plastmasu saturošs produkts, kas ar laiku sadalās mikroplastmasas gabaliņos,” skaidroja R. Vesere.
Tabakas izstrādājuma filtrs ir plastmasu saturošs produkts, kas ar laiku sadalās mikroplastmasas gabaliņos.
Ko paredz RAS ieviešana izmestajiem tabakas izstrādājumu filtriem?
RAS dalībnieki uzņemas atbildību tikai par publiskajā teritorijā, piemēram, peldvietās, kultūras pasākumos, nomestajiem izsmēķiem.
“Izsmēķi tiks savākti tikai publiskajās vietās, kuras apsaimnieko pašvaldības. Šī sistēma neskar privātmāju vai daudzdzīvokļu māju teritorijas,” skaidro akciju sabiedrības “Latvijas Zaļais punkts” (LZP) direktors Kaspars Zakulis.
MK noteikumu 7. punkts noteic, ka apsaimniekotājs, kurš izveidojis tabakas izstrādājumu filtru apsaimniekošanas sistēmu, papildus nodrošina šādu atkritumu savākšanas un apsaimniekošanas infrastruktūras izveidi un uzturēšanu (piemēram, noteikta tipa atkritumu konteineru izvietošanu) pašvaldības norādītajās publiskajās vietās, kurās atļauts smēķēt.
Atbildot uz jautājumu, kā tiks savākti izsmēķi, K. Zakulis skaidro, ka “atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likumam publisko teritoriju uzkopēju izvēlas pašvaldība. LZP nevar uzstādīt savas urnas pašvaldības teritorijā. Līdz ar to MK noteikumi būtu jāmaina, nosakot, ka pašvaldībām arī turpmāk jāuzstāda urnas savā teritorijā”.
Atbilstoši MK noteikumiem, lai RAS sistēma sāktu pilnvērtīgi darboties un tabakas izstrādājumu ražotāji varētu segt tajā paredzētās izmaksas, uzņēmumam, kurš nodrošina izmesto tabakas izstrādājumu filtru apsaimniekošanu, ir jānoslēdz līgums ar visām – 43 – pašvaldībām.
Tikai pēc tam tas var iesniegt atkritumu apsaimniekošanas plānu saskaņošanai Valsts vides dienestā un uzsākt reālu darbību. Ja līgumi netiek noslēgti, tad RAS ieviest nav iespējams.
“Šobrīd līgumu ir noslēgušas tikai 29 pašvaldības,” atklāj K. Zakulis. “Divas dažādu iemeslu dēļ ir pilnībā atteikušās slēgt līgumu, ar pārējām esam vienošanās ir procesā.”
VARAM pašreiz gatavo pašvaldībām vēstuli ar aicinājumu noslēgt līgumu, atklāja R. Vesere.
Kāpēc pašvaldības kūtri iesaistās tabakas izstrādājumu RAS? “Ir ļoti daudz nevajadzīgas birokrātijas, nevajadzīgu datu,” saka Latvijas Pašvaldības savienības (LPS) padomniece lauku attīstības jautājumos Sniedze Sproģe. “Tas vairāk ir protests. Par summu, ko samaksās cigarešu ievedēji, gadā nevar nopirkt pat vienu atkritumu konteineru.”
Piemēram, Alūksnes novada pašvaldība, kurai līgums ar apsaimniekotāju vēl nav noslēgts, aprēķinājusi, ka atbilstoši MK noteikumu formulai finansiālais atbalsts RAS infrastruktūras apsaimniekošanai varētu būt ap 228 eiro gadā, un tas nesegs pat noteikta veida atkritumu konteineru izvietošanu pašvaldības publiskajās vietās.
LPS ir lūgusi ministrijai mainīt MK noteikumus Nr. 781 un izveidot šo sistēmu vieglu un saprotamu, mazinot birokrātisko slogu un palielinot RAS finansējumu.
Arī biedrības “Zaļā josta” eksperti, īstenojot Eiropas Savienības (ES) LIFE projektu “Atkritumi kā resursi Latvijā – Reģionālās ilgtspējas un aprites veicināšana, ieviešot atkritumu kā resursu izmantošanas koncepciju”, secinājuši, ka pašvaldību iesaisti izsmēķu savākšanā varētu veicināt, mazinot birokrātisko slogu, vienkāršojot procesus un piešķirot reālajām izmaksām atbilstošu finansējumu.
Plašāk par tēmu >>
Piemēram, pašlaik MK noteikumi paredz, ka pašvaldībām reizi trijos mēnešos jāsniedz dati apsaimniekotājam par konkrētajā laika periodā publiskajās vietās savāktā vides piesārņojuma un apsaimniekoto atkritumu apjomu un to apsaimniekošanas izmaksām. Apsaimniekotājam savukārt ir pienākums šos datus apkopot un reizi gadā sagatavot pārskatu.
“Zaļā josta” rosina arī pārskatīt formulu, pēc kuras tiek aprēķināti pašvaldībai un sistēmai kopumā piešķiramie finanšu resursi, jo projekta ekspertu ieskatā patlaban tie nav pietiekami MK noteikumos minēto darbību veikšanai.
R. Vesere pārmetumus atzīst un atklāj, ka ministrija, visticamāk, rosinās grozījumos MK noteikumos Nr. 781, atvieglojot atskaites procesus pašvaldībām, kā arī nosakot tām striktāku pienākumu iesaistīties izmesto tabakas izstrādājumu filtru apsaimniekošanā.
Iespējama arī diskusija par apsaimniekošanas sistēmas finansējuma lielumu. “Šobrīd finansējums izriet no tabakas izstrādājumu izplatītāju noteiktajiem aprēķiniem,” skaidro R. Vesere. “Pašvaldībām ir jāsniedz konkrēti priekšlikumi par to, kāds finansējums būtu vajadzīgs, lai pilnvērtīgi darbinātu izsmēķu savākšanas sistēmu.”
Dalītā atkritumu vākšana Latvijas likumdošanā tiek sekmēta ar atbrīvojumu no dabas resursu nodokļa (DRN) par videi kaitīgām precēm un iepakojumu. Taču tabakas izstrādājumu izplatītājiem Dabas resursu nodokļa likums līdz šim neparedzēja maksāt šo nodokli. Tagad grozījumi likumā tiek virzīti 2024. gada budžeta likumprojektu paketē, zina teikt R. Vesere. Ja netiks ieviesta izmesto tabakas izstrādājumu filtru apsaimniekošanas sistēma, tad izplatītājiem būs jāmaksā dabas resursu nodoklis.
SIA “Philip Morris” skatījumā ražotājiem ir būtiska loma cigarešu izsmēķu radītā dabas piesārņojuma mazināšanā, tāpēc uzņēmuma ilgtspējas politikā šim jautājumam tiek pievērsta liela uzmanība,” saka uzņēmuma ārējo attiecību vadītāja, Ph.D. Madara Apsalone.
“Philip Morris Latvia” jau vairākus gadus sadarbībā ar “Zaļo jostu” īsteno apjomīgu projektu un sociālo informatīvo kampaņu “Kas pazūd no acīm, dabā nepazūd” sabiedrības izlīgošanai un cigarešu izsmēķu radītā vides piesārņojuma mazināšanai. “Izsmēķu īstā vieta ir sadzīves atkritumu urnā, nevis zemē vai lietusūdens notekās,” uzsver tabakas izstrādājumu izplatītāju pārstāve.
“Philip Morris Latvia” ir noslēgusi līgumu par tabakas izstrādājumu filtru atkritumu apsaimniekošanu ar “Latvijas Zaļo punktu”, lai no šī gada piedalītos RAS. Uzņēmums plāno segt izmaksas par publiskās vietās izmesto izsmēķu savākšanu un apsaimniekošanu, neprecizējot, kādas ir plānotās izmaksas.
Saskaņā ar “Eurostat” datiem Latvijā smēķētāju īpatsvars – vairāk nekā 20% no visiem iedzīvotājiem vecumā no 15 gadiem – ir starp lielākajiem Eiropā. Lielāks smēķētāju īpatsvars ir tikai Bulgārijā un Grieķijā, zina teikt uzņēmuma “Zaļā josta” vides izglītības vadītāja Aija Caune.
Pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem, 2022. gadā Latvijā tika laisti apgrozībā 1846 miljoni cigarešu, no kā rodas aptuveni 369 tonnas atkritumu.
Šobrīd atsevišķos konteineros tiek šķirota plastmass, papīrs un metāls, atsevišķi – stikls, kā arī tekstilizstrādājumi (tostarp apavi). No 2021. gada Pierīgas reģionā tika uzsākta bioloģiski noārdāmo atkritumu šķirošana, bet no 2024. gada 1. janvāra tā ir obligāta visā Latvijā. “Privātmājās vai nelielās daudzdzīvokļu mājās, kurās jau veido kompostu, īpaši atkritumu konteineri nebūs jāiegādājas,” saka R. Vesere.
Atkritumu apsaimniekošanas likums noteic, ka ar 2024. gadu maksa par pareizi sašķirotu bioloģisko atkritumu apsaimniekošanu būs 60% no nešķirotu sadzīves atkritumu maksas.
