Nezinot konkrētās situācijas nianses (piemēram, vai starp jums un otru kopīpašnieku ir noteikta dzīvokļa lietošanas kartība), var atbildēt, ka klasiskajā situācija dzīvokļa (arī vienas istabas) izīrēšana bez otrā kopīpašnieka atļaujas būtu prettiesiska. Tas, ka katram no kopīpašniekiem pieder ½ domājamās, nevis reālās daļas, no zīmē, ka katram no jums pieder puse no visa, nevis konkrētās kādas konkrētās telpas.

Saskaņā ar Dzīvojamo telpu īres likuma 4. pantu īres līguma priekšmets var būt arī dzīvojamā telpa dzīvoklī, ja tā nav caurstaigājama. Tātad, ja dzīvokli jau lieto citas personas, un ja izīrē tikai dzīvokļa daļu, ir jāņem vērā arī šīs noteiktums.

Turklāt ir jāatsaucas uz Latvijas Republikas Satversmi, kurā ir noteikts, ka ikvienam ir tiesības uz privātās dzīves un mājokļa neaizskaramību (96. pants). Ja dzīvoklī dzīvojošās personas izmanto visu dzīvokli kā savu mājokli, tad cita īrnieka iemitināšana šajā dzīvoklī būtiski pārkāpj Latvijas Republikas Satversmes 96. panta noteikumus. Jānorāda, ka Krimināllikuma 143. pants paredz sodu par personas mājokļa neaizskaramības pārkāpšanu.

Papildus jūs varētu iepazīties ar LV portālā publicētu E-konsultāciju “Par kopīpašuma izīrēšanu”. Būtisks ir apstāklis, vai šajā dzīvoklī starp kopīpašniekiem ir noteikta kopīpašuma lietošanas kārtība. Ja starp abiem kopīpašniekiem ir noteikta dzīvokļa lietošanas kartība, piemēram, sadalītas katram atsevišķā lietošanā noteiktas telpas, tad attiecīgais kopīpašnieks var tās izīrēt.