Vispirms jānorāda, ka īpašums tā īpašniekam dod pašam pilnīgas varas tiesības par to, ciktāl šī tiesības nav pakļauta sevišķi noteiktam aprobežojumam (skatīt Civillikuma 1036. pantu). Viens no šādiem ierobežojumiem ir noteikts Civillikuma 1084. pantā: katram būves īpašniekam, lai aizsargātu sabiedrisko drošību, jātur sava būve tādā stāvoklī, ka no tās nevar rasties kaitējums ne kaimiņiem, ne garāmgājējiem, ne arī tās lietotājiem.

Līdz ar to, lai gan nekustamā īpašuma īpašnieks var baudīt un lietot savu nekustamo īpašumu pēc saviem ieskatiem, tomēr likums ir noteicis, ka šāda lietošana nevar radīt kaitējumu citām personām, tostarp radīt kaimiņam kaitējumu saistībā ar izbūvēto skursteni. 

Vienlaikus vēršama uzmanība, ka ikvienas būves būvniecības procesā ir jāievēro pamatprincips – kvalitatīvas dzīves vides radīšana (skatīt Būvniecības likuma 2. pantu). Citstarp, lai ievērotu šo principu, Ministru kabinets ir izdevis būvnormatīvus, kuros noteiktas tehniskās prasības attiecībā uz būvēm un to elementiem, kā arī vides pieejamības prasības attiecībā uz būvēm (skatīt Būvniecības līkuma 5. panta pirmās daļas 3. punktu).

Prasības attiecībā uz būvēm paredz arī to, ka centrālapkures katlus, centrālapkures katlu iekārtas, apkures krāsnis un kamīnus, ko kurina ar cieto vai šķidro kurināmo vai gāzi, kā arī citas apkures ierīces projektē un izbūvē tā, lai nerastos aizdegšanās, eksplozijas vai indīgu gāzu noplūdes risks, kā arī cita veida risks cilvēku veselībai un dzīvībai (skatīt Ministru kabineta 2015. gada 16. jūnija noteikumus Nr. 310 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 231-15 "Dzīvojamo un publisko ēku apkure un ventilācija”).

Bet šo noteikumu 60.¹ punkts paredz: ja tiek būvēta jauna vai pārbūvēta esoša dzīvojamā ēka vai publiska ēka, tad ēkai, kurai plānots izmantot autonomo apkuri, pie blakus esošas augstākas ēkas dūmenis jāierīko tādā augstumā, kas nerada negatīvu ietekmi uz netālu esošajām ēkām un tajās dzīvojošajiem iedzīvotājiem. Skursteni ierīko tādā augstumā, lai nodrošinātu normālu dūmgāzu plūsmu un apkures iekārtas radītais gaisa piesārņojums netiktu novadīts blakus esošās ēkas logos, durvīs un ventilācijas sistēmās.

Gan Būvniecības likuma, gan iepriekšminēto noteikumu ievērošanu uzrauga pašvaldības būvvalde (skatīt Būvniecības likuma 7. pantu un 12. pantu).

Tādējādi, lai atrisinātu situāciju, jāvēršas būvvaldē ar lūgumu sniegt informāciju par to, vai ēkas būvniecības procesā ir ievērotas normatīvo aktu prasības, tostarp prasības par skursteņa izbūvi. Savukārt tad, ja būvvaldē nav pieejama šāda informācija vai būvniecība ir notikusi pirms konkrēto noteikumu spēkā stāšanās, jāvēršas tiesā ar attiecīgu prasību.