Limbažu novada pašvaldība LBP ir atsūtījusi oficiālu vēstuli ar lūgumu sniegt atzinumu par plānoto 7 pagastu bibliotēku likvidāciju. LBP vienojās ar Limbažu novada pašvaldību par jautājuma skatīšanu padomes 19. aprīļa sēdē. Tomēr īsi pirms sēdes datuma pašvaldības pārstāve, kura varētu padomes locekļiem sniegt detalizētu informāciju par plānoto reorganizāciju, informēja, ka 19. aprīlī LBP sēdē piedalīties nevarēs. Līdz ar to jautājuma par Limbažu bibliotēku tīkla saglabāšanu skatīšana tika pārcelta uz nākamo LBP sēdi, kas plānota š.g. 21. maijā.
Kā redzams Limbažu pašvaldības tīmekļvietnē, pašvaldība jautājumu par 7 savu pagastu bibliotēku reorganizāciju1 iecerējusi izskatīt pirms nākamās LBP sanāksmes – Limbažu novada domes sēdē jau rīt, 25. aprīlī.
“Bibliotēku tīkls ir viena no lielākajām kultūras iestāžu sistēmām Latvijā, vienlaikus arī viena no vislabāk organizētajām, un, iespējams, arī pati demokrātiskākā. Bibliotēkas patiesi ir atvērtas visiem. Ir gluži dabiski, ka bibliotēku lomu mūsdienu sabiedrībā tikai pieaug. Tās kļūst ne tikai par zināšanu, bet arī kopienu centriem. Kultūras ministrijai kā par bibliotēku nozari atbildīgajai valsts institūcijai ir svarīgi, lai attiecīgajos pagastos visiem pagastu iedzīvotājiem arī turpmāk bibliotēkas pakalpojumi būtu sasniedzami,” norāda kultūras ministre Agnese Logina.
Bibliotēku nozares stratēģijas 2023. – 2027. gadam virsmērķis paredz attīstīt bibliotēkas kā nozīmīgu resursu gudrai un ilgtspējīgai sabiedrības izaugsmei, kas nodrošina Latvijas kultūras mantojuma saglabāšanu un pieejamību, uzlabo sabiedrības rakstpratību un informācijpratību, nodrošina pilsonisko līdzdalību un atbalsta kultūras, izglītības un zinātnes procesus, veicina radošā potenciāla izmantošanu, sabiedrības saliedētības un noturības nostiprināšanu, nodrošina valsts un pašvaldību pakalpojumu pieejamību sabiedrībai. Tas tiek īstenots, ievērojot šādus pamatprincipus: bibliotēku pieejamības principu, informācijas un zināšanu brīvas pieejamības principu, kultūras mantojuma saglabāšanas principu, ilgtspējīgas, pēctecīgas un līdzsvarotas attīstības principu un atbildības sadales un sadarbības princips, par kuru ievērošanu atbildīgas gan valsts, gan pašvaldības.
Latvijas Bibliotēku padome ir sabiedriska konsultatīva institūcija, kas piedalās valsts stratēģijas izstrādē bibliotēku jomā, veicina bibliotēku attīstību un sadarbību, kā arī lēmumu pieņemšanu jautājumos, kas attiecas uz bibliotēku darbību.
LBP locekļi ir Ināra Aploka, Rīgas Stradiņa universitātes bibliotēkas direktore, Ilona Dobelniece, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Fundamentālās bibliotēkas direktore, Ilga Erba, Liepājas Centrālās zinātniskās bibliotēkas direktore, Baiba Ervalde, Latvijas Skolu bibliotekāru biedrības valdes priekšsēdētāja, Rīgas Mākslas skolas bibliotēkas vadītāja, Aija Jankava, Latvijas Bibliotekāru biedrības pārstāve, Olaines 1.vsk. bibliotēkas vadītāja, Sarmīte Krauze, Latvijas Akadēmisko bibliotēku asociācijas pārstāve, RTU Zinātniskās bibliotēkas direktora vietniece, Māra Kuļikauska, Bauskas Centrālās bibliotēkas direktore, Armands Magone, Kultūras informācijas sistēmu centra direktors, Daiga Orbidāne, Salaspils novada bibliotēkas direktore un Vita Paulāne, Latvijas Pašvaldību savienības pārstāve, Ropažu novada pašvaldības domes priekšsēdētāja, Mārīte Saviča, Latvijas Universitātes bibliotēkas direktore, Ruta Susēja, Rēzeknes pilsētas Centrālās bibliotēkas direktore, Dzidra Šmita, Rīgas Centrālās bibliotēkas direktore, Līga Tetere, Valkas novada Centrālās bibliotēkas direktore, Daina Valeine, Latvijas Kultūras koledžas bibliotēkas vadītāja, Andris Vilks, Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors, Uldis Zariņš, Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietnieks kultūrpolitikas jautājumos.
1 Bibliotēku likuma 6. panta 3. daļa nosaka, ka pašvaldības bibliotēku dibina, reorganizē un likvidē attiecīgā pašvaldība, ņemot vērā Latvijas Bibliotēku padomes atzinumu.
