NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
09. aprīlī, 2024
Lasīšanai: 20 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Kultūra
6
6

Lasām partiju programmas. Kultūra un vērtības

FOTO: Ieva Lūka, LETA.

Partiju un deputāta amata kandidātu nodomi un solījumi pirms jūnijā gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām izklāstīti priekšvēlēšanu programmās. LV portāls vairākos programmu apskatos aplūko partiju piedāvājumu svarīgākajās politikas jomās.

īsumā
  • Lielākā daļa partiju, kuras pretendē uz mandātiem Eiropas Parlamentā, sola iestāties par noteiktām vērtībām, piemēram, latviešu vai krievu valodu, kopīgu vēsturisko atmiņu, nacionālo vai eiropeisko identitāti, tiesiskumu un demokrātiju.
  • Daži politiskie spēki ievērojamu vietu savā priekšvēlēšanu programmā atvēlējuši jautājumam par tradicionālu ģimenes izpratni, lielākoties solot iestāties par konservatīvām vērtībām, savienību starp vīrieti un sievieti.
  • Virkne partiju norāda, ka centīsies panākt Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas. Citas turpretī sola pastiprināt cīņu pret vardarbību ģimenē un dzimumā balstītu vardarbību.
  • Vairāki politiskie spēki apliecinājuši gatavību iestāties par Latvijas un Eiropas kultūras mantojuma saglabāšanu, kā arī pauduši nepieciešamību neaizmirst vēsturi un izvērtēt totalitārisma sekas.
  • Atsevišķas partijas sola veicināt kultūras pieejamību un autortiesību aizsardzību digitālajā vidē, kā arī gādāt par godīgas un stabilas atalgojuma sistēmas izveidi radošajā sektorā nodarbinātajiem.
  • Tiesiskuma jomā politiskie spēki lielākoties apņēmušies cīnīties ar korupciju, tostarp veicinot interešu pārstāvības jeb lobisma atklātību.

Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām, kas notiks 8. jūnijā, reģistrēti 16 kandidātu saraksti. Līdz ar tiem, kā noteikts Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā, Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) ir jāiesniedz kandidātu parakstītas priekšvēlēšanu programmas, kuru apjoms nepārsniedz 10 000 iespiedzīmju. Vēlētāji ar iesniegtajiem kandidātu sarakstiem, kā arī priekšvēlēšanu programmām un ziņām par kandidātiem patlaban var iepazīties CVK tīmekļvietnē.1

Lielākā daļa partiju un to apvienību, kuras pretendē uz mandātiem EP, sola iestāties par noteiktām vērtībām, piemēram, valodu, kultūru, vēstures neaizmiršanu, tradicionālo ģimeni, tiesiskumu. Politiskie spēki pauduši savus nodomus kā Latvijas, tā arī Eiropas kontekstā.

Latviešu valodas nostiprināšana

Dažas partijas ir apņēmušās nostiprināt latviešu valodas pozīcijas.

Plaši savā priekšvēlēšanu programmā latviešu valodas lietojumam un aizsardzībai pievēršas “Jaunā konservatīvā partija” (turpmāk – JKP). Šī partija vēsta: “Latvijas publiskajā telpā ir jārunā latviski, jānodrošina latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas nosargāšana. Latviešu valodai un kultūrai jābūt dzirdamai un sadzirdētai Eiropā. Cīnīsimies pret Krievijas dezinformācijas kanāliem un pret krievu valodas izmantošanu kā Kremļa propagandas rīku Eiropā. Panāksim pastāvīgu ES finansējumu latviešu valodas un kultūras nesējiem, digitālā satura veidošanai latviski, izbeidzot atkarību no atsevišķiem projektiem un valdības budžeta labvēlības.”  

Arī Nacionālā apvienība Visu Latvijai!Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – “Nacionālā apvienība”) sola: “Turpināsim rūpēties par latviešu valodas kā Eiropas institūciju darba valodas nostiprināšanu Eiropas Parlamentā.”

Valodu savā priekšvēlēšanu programmā piemin arī partija “Progresīvie”, vispārīgi norādot, ka ir “jāiegulda Eiropas valodu, t. sk. mazo valodu, stiprināšanā”.

Krievu valoda un pastāvīgās uzturēšanās atļaujas Krievijas pilsoņiem

Vienlaikus atsevišķas partijas paudušas nodomu iestāties par krieviski runājošo Eiropas Savienības (ES) iedzīvotāju tiesībām un plašāku krievu valodas lietojumu.

Plaši krievu valodā runājošo eiropiešu tiesībām ES pievēršas sociāldemokrātiskā partija “Saskaņa”, šai tēmai veltot pat veselu priekšvēlēšanu programmas sadaļu. Tā norāda: “ES dzīvo vairāki miljoni cilvēku, kuriem dzimtā valoda ir krievu valoda. Krievu valodā runājošie eiropieši dzīvo visās ES dalībvalstīs. Latvijā viņu skaits pārsniedz 30 procentus, un absolūtais viņu vairākums ir Latvijas pilsoņi.” Šī partija uzsver: “Latvijas krievi – Latvijas pilsoņi un nepilsoņi –, kuri runā krievu valodā, ir mūsu krievi. Viņi ir krievu valodā runājoši eiropieši. Un krievu valoda nav Krievijas valoda. Latvijai īpaši un ES kopumā ir būtiski un svarīgi attīstīt un stiprināt tās krievu valodā runājošo iedzīvotāju eiropeisko identitāti. Kādas lingvistiskas minoritātes izstumšana un marginalizācija neatbilst Eiropas pamatvērtībām un ir ārkārtīgi kaitīga Eiropai un Latvijai.” Tāpat “Saskaņa” uzskata: krievu valodā runājošās minoritātes atzīšana par piederīgu Latvijai un Eiropai un tās tiesību ievērošana ir priekšnosacījums vienotas politiskās nācijas tapšanai Latvijā. Partijas ieskatā “nacionālisms un ksenofobija joprojām ir viens no galvenajiem apdraudējumiem Eiropas un Latvijas nākotnei”.

Arī “Centra partija” sola aizstāvēt krievu valodu: “No Eiropas Parlamenta tribīnes mēs turpināsim iestāties pret krievu un citu mazākumtautību valodu lietošanas aizliegumu Latvijas izglītības sistēmā. Lielāko Eiropā dzīvojošo nacionālo grupu valodām, tostarp krievu valodai, jākļūst par ES oficiālajām valodām.” Tāpat šī partija apņemas iestāties par beznosacījumu pastāvīgās uzturēšanās atļauju atjaunošanu tiem Krievijas pilsoņiem, kuri ir bijuši Latvijas nepilsoņi. “Visiem Eiropas Savienības pastāvīgajiem iedzīvotājiem, jo īpaši nepilsoņiem, ES kompetences ietvaros būtu jāgarantē tādas pašas tiesības, kā ES pilsoņiem,” norāda “Centra partija”. Tā savā programmā dara zināmu, ka “EP turpinās partnerpartijas PCTVL un “Latvijas Krievu savienības” deputātes Tatjanas Ždanokas darbu, lai aizsargātu mazākumtautību un nepilsoņu tiesības, cīnītos pret neonacisma uzplaukumu”.

Ģimenes vērtību izpratne un Stambulas konvencija

Vairāki politiskie spēki pauduši nostāju ģimenes jautājumos – lielākoties solot iestāties par tradicionālajām ģimenēm un Stambulas konvencijas atcelšanu.

Ievērības cienīgu vietu savā programmā šai tēmai atvēlējusi partija “Latvija pirmajā vietā”, kura aicina balsot par “tradicionālām vērtībām, par ģimenēm, kuras veido māte un tēvs – sieviete un vīrietis, par ģimenēm ar bērniem!”. Šī partija vēsta: “Ģimeni veido vīrietis un sieviete, tēvs ir tēvs un māte ir māte, nevis vecāks Nr. 1 un vecāks Nr. 2. Mēs esam pret dzimumu maiņas rosināšanu nepilngadīgiem bērniem, pret bērnu adopciju viendzimuma pāriem! Mēs esam pret viendzimuma laulību legalizāciju kā tradicionālas ģimenes surogātu, kuru mums cenšas uzspiest kā alternatīvu Dieva svētītām vērtībām un ģimenēm!” Tāpat šis politiskais spēks atbalsta Stambulas konvencijas atcelšanu. Partija iestājas pret “kreiso liberālismu”, norādot: “Mēs uzskatām, ka Latvijai cieši jāsadarbojas ar valstīm, kas stiprina ģimenes un kristīgās vērtības! Mēs Eiropas līmenī sadarbosimies ar politiķiem un kustībām, kuru vērtības mums ir tuvas, lai panāktu, ka mūsu vērtības uzvar Eiropas Savienības līmenī un galēji kreisi liberālā Eiropas politika tiek nomainīta ar Latvijas un Eiropas pamatiedzīvotāju vairākumam saprotamu, ierastu un tradicionālu vērtību sistēmu, kas Eiropā ir pastāvējusi gadsimtiem ilgi. Neļausim galēji liberāliem politiķiem savas vērtības saukt par Eiropas vērtībām un runāt visu Eiropas tautu vārdā! Latvijas tauta arī ir eiropieši, un arī Latvijas tautas vērtības ir – Eiropas vērtības! Mēs uzskatām, ka kreisais liberālisms ved Eiropu iznīcībā!”

Arī “Apvienība jaunlatvieši” norāda: “Vēlamies izstāties no Stambulas konvencijas pēc iespējas ātrāk, izprotot šī dokumenta patiesos slēptos riskus ilgtermiņā. Iestājamies par tradicionālo, tostarp, kristīgo vērtību un latviskās dzīvesziņas aizsardzību, ko apdraud gan LGBT+ propaganda skolās, gan haotiskā ES migrācijas politika un potenciāli vēl masveidīgāka migrantu ieplūšana.” Šī partija uzsver, ka iestājas par “ģimeniskām vērtībām, nevis sabiedrībā nepieņemtās Stambulas konvencijas izpausmēm”, kas Latvijā ratificēta “tieši milzīga ES spiediena rezultātā”. 

Līdzīgu viedokli pauž partija “Suverēnā vara”: “Tradicionālai ģimenei ir jābūt prioritārai pāri jebkuras citas grupas vai valsts interesēm.” Arī šī partija rosinās Eiropas Savienības dalībvalstu izstāšanos no Stambulas konvencijas tās ideoloģijas dēļ. Partija savā priekšvēlēšanu programmā uzsver: “Mūsu vērtības ir laulība un ģimene, bērna un vecāku tiesības, tiesības uz dzīvību. Atbalstām ģimenes suverenitāti, kuras pamatā ir laulība starp vīrieti un sievieti. Lai kā arī nemainītos dzīve gadu simtiem ritot, labākā vieta bērna piedzimšanai un izaugšanai ir ģimene, kurā tētis ir vīrietis un mamma – sieviete. Veselīga ģimene ir veselīga sabiedrība.”

Savukārt partija “Tautas varas spēks” norāda: “Mēs pārstāvam konservatīvās vērtības un pieprasām ES ievērot mūsu suverēnās valsts likumdošanu, kur atbilstoši Satversmei, valsts aizsargā un atbalsta laulību – savienību starp vīrieti un sievieti, ğimeni, vecāku un bērnu tiesības.”

Turpretim partija “Progresīvie” vēsta: “Iestāsimies par laulību vienlīdzību visā ES. Valstīm jāatzīst arī ģimenes, kas reģistrētas citā dalībvalstī.” Šis politiskais spēks uzskata: “Eiropa ir vieta, kur mums visiem līdzdarboties un netikt šķirotiem pēc dzimuma, izcelsmes, seksuālās orientācijas, materiālā stāvokļa, invaliditātes un vecuma vai citām pazīmēm. Pārāk bieži šīs līdztiesības vērtības ir tikai vārdi. Mūsu uzdevums ir tās iedzīvināt.” Partija savā programmā ir plašāk pievērsusies cīņai pret vardarbību: “Jāpieņem visām dalībvalstīm saistošs regulējums novērst vardarbību ģimenē un dzimumā balstītu vardarbību.”

Detalizētāk ar politisko spēku nodomiem ģimeņu atbalsta jomā var iepazīties LV portāla sagatavotajā partiju priekšvēlēšanu programmu apskatā par labklājību

Vēsture, kultūras mantojums

Prāvu vietu ar kultūru saistītiem jautājumiem savā priekšvēlēšanu programmā atvēlējusi partija “Kustība Par!””. Tā norāda: “Kultūra jānostāda Eiropas nākotnes centrā, uzsverot tās lomu demokrātijas un vārda brīvības aizsardzībā, Eiropas vienotības stiprināšanā. Ieklausoties pilsoniskajā sabiedrībā, jāizveido visaptveroša Eiropas kultūras stratēģija, līdzīga ES Zaļajam kursam.” Tāpat šis politiskais spēks uzskata: ir jāizstrādā risinājumi, kas nodrošina stabilus darba apstākļus un godīgu atalgojumu radošajā sektorā nodarbinātajiem visā Eiropā. “Kustība “Par!”” secina: “Mākslīgais intelekts rada jaunus izaicinājumus autortiesību jomā. Lai nodrošinātu taisnīgu pieeju un atbildību, jārada jauna pieeja un standarti, kā noteikt, kas ir darba autors.”

Arī partiju apvienība “Jaunā Vienotība” pauž: “Jāizstrādā kopēja politika mākslīgā intelekta draudu samazināšanai un juridiskai regulācijai.” Tā norāda: “ES budžetā no 2021. gada līdz 2027. gadam Latvijai ir pieejams desmit miljardu eiro ES finansējums. Svarīgi to efektīvi izmantot inovatīvas Latvijas ekonomikas stiprināšanai, kultūras un sociālo jautājumu risināšanai.”

“Ir jāsaglabā Latvijas un Eiropas kultūras mantojums un jāatbalsta jauna kultūras mantojuma radīšana,” savā programmā norāda “Nacionālā apvienība”. Tā vēsta: “Jāveido vienota Eiropas atmiņa, jo bez kopīgas pagātnes izpratnes vienoties par nākotni būs neiespējami. Dažādu totalitāro režīmu pagātnes un tagadnes noziegumiem ir jābūt dokumentētiem, Latvijas sarežģītajai vēsturei – skaidrotai, sadzirdētai un pieņemtai.”  

Savukārt JKP pauž: “Ir pēdējais laiks lustrācijai valsts pārvaldē. Latvijā nepieciešams padomju pagātnes pārvarēšanas process, bet Eiropā – Komunisma tiesa.”

Zaļo un Zemnieku savienība” (turpmāk – ZZS) norāda: “Latvijai, kā daļai no Eiropas saimes, ir jāsaglabā un jāstiprina savu unikālo nacionālo identitāti, jāuztur mūsu kultūras mantojums un tradīcijas, jāaizsargā katra Latvijas iedzīvotāja cieņu, tiesības un brīvības, nodrošinot šo vērtību respektēšanu un atzīšanu visā Eiropas kontinentā.” Vienlaikus šī partija uzsver, ka pamats nacionālajai identitātei un kultūras mantojumam Latvijā cita starpā ir lauksaimniecība.

Savukārt partija “Progresīvie”, kuras pārziņā ir Kultūras ministrija, dara zināmu, ka “iestāsies par Eiropas kultūras un mediju telpas stiprināšanu un pieejamību, kopjot nacionālo mantojumu, veicinot jaunradi un sekmējot radošus risinājumus kopīgajiem izaicinājumiem. Kultūrai jāstiprina sabiedrības saliedētība un noturība pret radikalizāciju”. Partija uzskata, ka ar nodokļu un autortiesību regulējumu un finansējumu jāatbalsta vietējā un Eiropas kultūras un mediju satura ražošana un izplatīšana, kā arī jānodrošina cieņpilna atlīdzība un sociālās garantijas kultūras darbiniekiem. “Iestāsimies par kultūras piedāvājuma pieejamību kā dzīves kvalitātes elementu visās ES programmās, īpaši bērniem, jauniešiem un maznodrošinātajiem iedzīvotājiem,” sola “Progresīvie”.

Tiesiskums un cīņa pret korupciju

Vairāki politiskie spēki savā priekšvēlēšanu programmā sola iestāties par tiesiskumu. Lielākoties dažādas apņemšanās šajā jomā paustas saistībā ar korupcijas novēršanu un apkarošanu.

JKP uzsver, ka “neiecietība pret korupciju, nulles tolerance jebkādai ES amatpersonu iesaistei kukuļošanā vai amata labumu saņemšanā” ir un būs tās vērtību kodols. Šī partija norāda: EP deputātiem no Latvijas ir jāpilda valsts amatpersonu deklarācijas tāpat kā Latvijas politiķiem – ir jābūt skaidrībai par saņemtajiem līdzekļiem, ieņēmumiem no fondiem un lobētājiem.

Savukārt “Progresīvie” vēsta: “Lai cilvēki uzticētos ES lēmumiem, lēmumu pieņemšanai un partiju finansējuma avotiem jābūt caurspīdīgiem, striktāk jāsoda koruptīvi pārkāpumi un līdzekļu izsaimniekošana un jānovērš dažu nozaru spēcīgais lobijs kā norma.”

Kustība “Par!”” sola “pieņemt Direktīvu par korupcijas apkarošanu, spēcīgas ES Ētikas iestādes izveidošanu un likumu par interešu pārstāvības atklātību, lai ES pilsoņi būtu droši, ka lēmumi tiek pieņemti bez slēptu interešu ietekmes”. Tāpat šis politiskais spēks uzskata, ka ES jānostiprina tiesiskuma un vērtību ievērošanas principi, sodot pārkāpējus ar Eiropas fondu izmaksu un balsstiesību iesaldēšanu. “Lēmumos, kuros nevar vienoties visas 27 ES valstis, ir jāveido “tiesiskuma un vērtību koalīcija”, līdzīgi kā savulaik tika izveidots “fiskālais pakts”,” pauž “Kustība “Par!””.

Savukārt “Latvijas attīstībai” piedāvā pārveidot “Europol par īstu ES kriminālizmeklēšanas aģentūru, kas stingri uzrauga ES noteikto sankciju ievērošanu visās dalībvalstīs”. Šis politiskais spēks uzskata: “Eiropas Savienība ir vērtību savienība. ES naudas piešķīrumi ir jāsaista ar tiesiskumu un demokrātiju dalībvalstīs. Populistiem un autokrātiem ir jārēķinās ar sekām, ja viņi degradēs tiesiskumu un demokrātiju savās valstīs.”

Jaunā Vienotība”, kura vada Tieslietu ministriju un Iekšlietu ministriju, savā programmā norāda, ka likuma vara ir viens no ES un Latvijas nākotnes stūrakmeņiem, kā arī pauž nepieciešamību to stiprināt, ņemot vērā, ka starptautiskajās tiesībās balstītā kārtība ir apdraudēta. “Brīvība, demokrātija un likuma vara ir galvenie vērtību stūrakmeņi, uz kā balstās ES. Tieši šajās vērtībās balstās arī Latvijas nākotne,” tā “Jaunā Vienotība”.

Partiju solījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanās

Ieskaties LV portāla apkopojumā, ko partijas sola (vai, gluži otrādi) arī citās tautsaimniecības jomās:

Īss ceļvedis, kā vērtēt politisko partiju programmās ietvertos solījumus

  • Kas aktuāls un svarīgs pašam vēlētājam

Vispirms vēlētājam ar vēsu prātu vajadzētu izvērtēt, cik lielā mērā priekšvēlēšanu programmās paustais ir pašam svarīgs, aktuāls, atbilstošs priekšstatiem par to, kā Eiropas Savienībai vajadzētu attīstīties nozīmīgās jomās, piemēram, ārējā un drošības politikā, ekonomikā, enerģētikā, lauksaimniecībā, vides aizsardzībā un citās nozarēs.

  • Vai priekšvēlēšanu programmā tiek piedāvāts konkrēts risinājums

Pēc tam jāraugās, vai solījumiem un nodomiem ir piedāvāts risinājums, kā tos īstenot, nevis tikai pausta vispārīga apņemšanās “attīstīt”, “veicināt”, “uzlabot”.
Padziļinātai analīzei ir noderīgi iepazīties ar partiju paplašinātajām programmām (ja tādas ir), kas pieejamas partiju mājaslapās.

Ir svarīgi izvērtēt arī to, ko partijas nav paudušas savās programmās. Ja kāda vēlētājam būtiska joma vai problēma tajās nav pieminēta, tad, visticamāk, konkrētajam politiskajam spēkam tā nav viena no prioritātēm.

  • Vai solītās apņemšanās ir iespējams īstenot Eiropas Parlamentā

Vienlaikus vērts pievērst uzmanību arī tam, vai starp partiju priekšvēlēšanu solījumiem nav ietvertas tādas apņemšanās, kuras īstenot nemaz nav Eiropas Parlamenta varā.

Tāpēc der zināt, ko dara Eiropas Parlaments, kādus jautājumus lemj Eiropas Savienība, bet ko dalībvalstis nosaka pašas nacionālā līmenī >>

Eiropas Parlaments – uzdevumi, pilnvaras, nozīmīgākie lēmumi

  • Vai kandidāta izglītība un pieredze ir atbilstoša

Izvērtējot partiju solījumus, būtiski pārdomāt, vai partiju izvirzīto kandidātu izglītība, pieredze un reputācija ir gana atbilstoša, lai konkrēto cilvēku deleģētu pārstāvēt Latvijas intereses Eiropas Parlamentā.

 

REDAKCIJAS KOMENTĀRS

LV portāla publikāciju sērijā – partiju un to apvienību, kuras kandidē Eiropas Parlamenta vēlēšanās 2024, programmu apskatos – partiju un to apvienību nosaukumi atveidoti atbilstoši latviešu literārās valodas normām, tāpēc to rakstība var atšķirties no Centrālajā vēlēšanu komisijā reģistrētajiem kandidātu sarakstiem un priekšvēlēšanu programmām.

1 Savukārt ne vēlāk kā 19 dienas pirms vēlēšanu dienas minētā informācija jāpublicē arī oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, nodrošinot iespēju partiju priekšvēlēšanu programmas un kandidātu sarakstus noklausīties audioformātā.

Labs saturs
6
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI