TIESĀS
>
Pazīsti tiesu varu!
TĒMAS
Signe Krūzkopa
LV portāls
28. novembrī, 2018
Lasīšanai: 9 minūtes
20
20

Taisnīguma atjaunošana – izlīgums kā alternatīva

Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Izlīguma pamatā ir taisnīguma atjaunošanas pieeja, taču atjaunot taisnīgumu var tikai tad, ja abas puses izlīguma procesā rod kopīgu risinājumu, kam piekrīt. “Izlīgums ir brīvprātīgs process, iesaistoties tiem, kuriem nodarīts konkrētais kaitējums, un tiem, kuri ir atbildīgi par šo nodarījumu. Viņi sanāk kopā un diskutē par to, kas noticis, kā tas viņus ietekmējis, un kopā meklē risinājumu,” skaidro Valsts probācijas dienesta Izlīguma nodaļas vadītāja Diāna Ziediņa.

īsumā
  • Izlīgums ir alternatīva kriminālprocesam – iesaistītās puses sanāk kopā un brīvprātīgi pārrunā notikušo, meklē risinājumu.
  • Visbiežāk izlīguma procesi notiek par izdarītām zādzībām, zādzībām ar iekļūšanu, svešas mantas bojāšanu un konfliktiem jauniešu vidū.
  • Izlīguma procesu vada apmācīti izlīguma starpnieki, kas ir gan Valsts probācijas dienesta darbinieki, gan brīvprātīgie, kā sabiedrības pārstāvji.
  • Izlīguma procesu var ierosināt pats cietušais, pārkāpējs, policija, prokuratūra, tiesa un arī tiesnesis audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu likuma ietvaros.

Izlīguma procesā noziedzīgais nodarījums tiek apskatīts nevis kā likuma panta pārkāpums pret valsti, bet gan kā cietušā un vainīgā konflikts, ko var risināt. Šo izlīguma procesu var ierosināt pats cietušais, pārkāpējs, policija, prokuratūra, tiesa un arī tiesnesis audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu likuma ietvaros.

“Faktiski tā ir kā alternatīva kriminālprocesam – iesaistītās puses sanāk kopā un brīvprātīgi pārrunā notikušo, meklē risinājumu. Dažos gadījumos tas var būt par pamatu kriminālprocesa izbeigšanai, citos tas var būt kā atbildību mīkstinošs apstāklis,” skaidro Valsts probācijas dienesta (VPD) Izlīguma nodaļas vadītāja Diāna Ziediņa.

Izlīgums ir iespēja:

  • runāt par notikušo īpaši apmācīta starpnieka klātbūtnē, kurš izlīguma procesā palīdz uzturēt miermīlīgas sarunas, lai cietušais un likumpārkāpējs spētu panākt izlīgumu;
  • runāt par to, kā mainījusies dzīve pēc notikušā;
  • veidot sarunu drošā un komfortablā vidē;
  • ātrāk nekā tiesāšanās ceļā atrisināt notikušo;
  • iesaistīt izlīguma procesā savus atbalstītājus (radus, draugus, vecākus u. c. svarīgas personas);
  • saņemt saprotošu, nenosodošu attieksmi un konfidencialitāti.

“Galvenie ieguvumi tomēr ir tādi, ka cilvēki mēģina runāt par notikušo, ir iespēja uzdot jautājumus un saņemt atbildes uz iepriekš neatbildētiem jautājumiem, kā arī ātrāk nekā tiesāšanās ceļā saņemt atlīdzību par nodarīto kaitējumu. Izlīgums ir iespējams par visiem noziedzīgiem nodarījumiem,” akcentē VPD pārstāve.

Visbiežāk izlīguma procesa ierosinātāji ir paši likumpārkāpēji, un iemesli var būt dažādi. D. Ziediņa: “Kāds varbūt grib šādi samazināt savu sodu, savukārt kāds cits patiešām grib atdarīt cietušajam par nodarīto kādā pozitīvā veidā – vai tā būtu materiālā kompensācija vai morālā. Likumpārkāpējam ieguvumi saistās ar iespēju uzņemties atbildību par nodarīto. Šādi tiek dota iespēja izskaidrot savas rīcības iemeslus notikušajā un izdarīt secinājumus, kādā veidā varētu mainīt savu uzvedību. Ņemot vērā abu šo pušu vajadzības, tiek nolemts, kādā veidā iesaistītās puses var atrisināt noziedzīgā nodarījuma rezultātā radušos konfliktu.

Protams, liela daļa cietušo arī atsakās no dalības izlīgumā, jo bieži vien cietušajam ir radīti materiālie zaudējumi, un gadījumos, kad pārkāpējs nav spējīgs kompensēt radītos zaudējumus vai nav ticības, ka tas tiks darīts, cietušais atsakās no izlīguma. Taču ir arī gadījumi, kad cietušie vēlas vienkārši uzdot jautājumus – noskaidrot, kāpēc šādi atgadījies tieši ar viņu. Šādās sarunās ir ļoti daudz “kāpēc”.”

Visbiežāk izlīguma procesi notiek par izdarītām zādzībām, zādzībām ar iekļūšanu, svešas mantas bojāšanu un konfliktiem jauniešu vidū.

“Parasti policija ir pirmais līmenis, kurā veic izmeklēšanu. Viņi sagatavo pieprasījumu, kur norāda, kas ir noticis, un pušu kontaktus, lai mēs varam sazināties. Mēs, saņemot šo pieprasījumu, sazināmies ar pusēm, aicinām satikties personīgi, lai varam izstāstīt, kā izlīgums norisināsies un kādi jautājumi tiks apskatīti. Lai saruna noritētu veiksmīgi, šis sagatavošanās process ir ļoti nozīmīgs, un tas aizņem 80% no veiksmīgas sarunas. Puses zina, uz ko nāk, viņas ir iepazinušās ar starpnieku un, konsultējoties ar viņu, jau zina, par ko tiks runāts. Tas rada drošāku vidi, kas ir ļoti būtiski,” norāda D. Ziediņa.

Brīvprātīgā starpnieka loma

Izlīguma procesu vada apmācīti izlīguma starpnieki, kas ir gan Valsts probācijas dienesta darbinieki, gan brīvprātīgie, kā sabiedrības pārstāvji. “Tas ir ļoti būtiski, jo tur, kur iesaistās gan cietušais, gan likumpārkāpējs, ir būtiski, ja iesaistās arī šis kopienas pārstāvis – brīvprātīgais starpnieks,” skaidro D. Ziediņa.

Ieva Ruka ir sertificēta Valsts probācijas dienesta brīvprātīgā izlīguma starpniece jau septiņus gadus. Iepriekš viņa strādājusi sociālajā dienestā un arī skolā. Uzkrātā pieredze, kas papildināta ar regulārām apmācībām izlīguma jomā, nodrošina iespēju vadīt izlīguma procesus.

“Situācijās, kurās nepieciešama mana palīdzība, tieku uzrunāta. Man tiek sniegta informācija par konkrēto notikumu, un tad sākas mans darbs – sazināties ar šiem cilvēkiem, runāt ar viņiem, organizēt tikšanos, noskaidrot visu, kas nepieciešams izlīguma sēdei, un tātad – arī pati sēdes vadīšana,” stāsta I. Ruka, akcentējot, ka šīs sarunas ir krietni citādas nekā process tiesas zālē.

Septiņu gadu laikā lietu ir bijis daudz. Kā norāda I. Ruka, ir bijuši gadi, kad izlīguma procesu ir bijis ļoti daudz, un gadi, kad stipri mazāk. Tomēr pēdējos gados esot novērojama daudz lielāka rosība un izpratne par izlīgumu. Jau policijā un prokuratūrā tiek piedāvāta šī iespēja un skaidrots par to daudz vairāk.

I. Ruka: “Lielākais izaicinājums noteikti ir pats process, kamēr tiek organizēta izlīguma sēde. Ir ļoti jāsajūt cilvēki, ar kuriem vajadzēs strādāt. Darām dažādi. Ir situācijas, kad vēl pirms izlīguma sēdes klātienē tiekos ar katru no šiem cilvēkiem atsevišķi. Taču ne vienmēr tas ir iespējams, jo jāņem vērā attālums un laiks. Tāpēc nereti arī telefona sarunā ir jāsaklausa, kas ir tā cilvēka lielākā vajadzība, kas būtu tas, kas kompensētu šo nodarījumu. Izlīguma sēde un izlīguma noslēgšana – tas jau ir padarītā darba rezultāts.”

Stāstot par to, kas šajā darbā sagādā gandarījumu, I. Ruka teic: “Bieži esmu piedzīvojusi lielo atšķirību. Tiesas procesā ir sava kārtība, ne vienmēr ir laiks un iespēja iedziļināties cilvēkā, saprast viņa sāpi vai pāridarījumu. Izlīguma process ir tā reize, kad to var izdarīt. Tā ir pilnīgi cita atmosfēra – tā nav tiesas zāle, tā ir saruna. Un tas ir mans uzdevums – veidot pēc iespējas mierīgāku, patīkamāku atmosfēru, lai šī saruna varētu noritēt. Tas ir tas, kas sniedz gandarījumu.”

Izlīguma noslēgšana

Ja izlīguma procesā puses nonāk pie savstarpējas vienošanās, tiek sagatavots izlīguma dokuments, kurā norāda, par ko puses vienojušās un kādas darbības katrai no tām būs jāveic. Izlīguma dokumentu paraksta gan iesaistītās puses, gan starpnieks, apstiprinot, ka šāds izlīguma process patiešām noticis.

Ja puses neizlīgst, tiek sagatavota vispārīga informācija procesa virzītājam – policijai, prokuratūrai vai tiesai –, informējot, ka puses izlīguma procesā nespēja vienoties. Izlīguma procesa saruna ir konfidenciāla.

Uzziņai

Līdz 30. novembrim norisinās Valsts probācijas dienesta rīkotā “izlīguma nedēļa” ar nosaukumu “Taisnīguma atjaunošanas aisberga neredzamā daļa”. Akcijas laikā plānots plašāk informēt sabiedrību, veicināt procesa virzītāju izpratni par izlīguma procesa iespējām ne tikai kriminālprocesa ietvaros, bet arī nolūkā rosināt pozitīvu konfliktu risināšanas kultūru kopumā.

Labs saturs
20
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI