Noslēdzot LV portāla rakstu sēriju par 2023. gadā izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, tuvāk aplūkojam noziegumus Latvijā, kas saistīti ar Krievijas īstenoto karu Ukrainā un Ukrainas pilsoņiem, kā arī nelegālā audiovizuālā satura izplatīšanu.
Latvijā LV portāls jau vēstīja, ka reģistrēto noziedzīgo nodarījumu skaits pērn gan valstī, gan Valsts policijā (VP) ir pieaudzis. Tas, kā skaidro Valsts policija, ir lielākoties saistīts ar normatīvo aktu grozījumiem ceļu satiksmes jomā, regulējumā par vardarbību, tāpat arī ģeopolitisko situāciju.
|
Plašāk par tēmu >> |
2023. gadā Valsts policija reģistrējusi vairāk nekā divus tūkstošus notikumu, kas saistīti ar Krievijas īstenoto karu Ukrainā un Ukrainas pilsoņiem Latvijā.
Salīdzinot ar 2022. gadu, to skaits ir nedaudz samazinājies. Piemēram, 2022. gadā kopš 24. februāra Valsts policija bija reģistrējusi 626 gadījumus, kad slavināti militārās agresijas un totalitāro režīmu simboli, savukārt pērn reģistrēts 581 šāds notikums. Valsts policijas gada pārskats par 2022. gadu liecina, ka no 2022. gada 24. februāra līdz 31. decembrim bija uzsākti 202 kriminālprocesi, kas var būt saistīti ar karadarbību Ukrainā vai kuros iesaistīti Ukrainas pilsoņi, taču 2023. gadā gandrīz divas reizes mazāk – 107.
2023. gadā Valsts policija sadarbībā ar Valsts drošības dienestu (VDD) turpināja pievērst pastiprinātu uzmanību arī agresorvalsti slavinošām izpausmēm pilsētvidē.
Plašāks ieskats sniegts Valsts drošības dienesta publiskajā pārskatā “Par Valsts drošības dienesta darbību 2023. gadā” (turpmāk – VDD pārskats). Galvenokārt fiksēti tādi incidenti kā atbalstu karam apliecinošā burta “Z” uztriepšana sabiedriskās vietās un Krieviju slavinošo simbolu izmantošana publiskajā vidē. Tāpat tika konstatētas arī citas huligāniskas darbības, piemēram, vēršanās pret Ukrainas karogu un ukraiņiem piederošo īpašumu.
Vienlaikus pārskatā ietvertā informācija liecina, ka prokremliski motivētu aktivitāšu daudzums pilsētvidē, salīdzinot ar 2022. gadu, ievērojami sarucis:
Tomēr būtu pārsteidzīgi secināt, ka situācija liecina par sabiedrības polarizācijas mazināšanos.
VDD skatījumā, kaut arī incidentu skaits ir sarucis, prokremliski orientētie iedzīvotāji aizvadītajā gadā turpināja radīt spriedzi sabiedrībā: “Attiecīgās sabiedrības daļas negatīvo noskaņojumu mērķtiecīgi izmantoja gan Krievijas propagandas rupori, gan vietējie prokremliski noskaņotie aktīvisti, mēģinot konkrētajā sabiedrības daļā vairot neapmierinātību un manipulēt ar to savās interesēs.”
“Krievijas iebrukums Ukrainā arī 2023. gadā turpināja negatīvi ietekmēt procesus Latvijas sabiedrībā. Lai gan situācija saglabājās stabila un kontrolēta, ziņas par Krievijas bruņoto spēku izdarītajiem noziegumiem Ukrainā, kā arī kara noziedznieka Vladimira Putina absurdie apgalvojumi vardarbības attaisnošanai un draudi Rietumvalstīm sabiedrībā uzturēja spriedzi un nedrošību. Vienlaikus Valsts drošības dienesta vērtējumā Latvijas sabiedrība kopumā spēja saglabāt noturību pret Krievijas kara propagandu un turpināja apliecināt atbalstu Ukrainai,” norādīts VDD publiskajā pārskatā.
Atbilstoši pārskatam riskus valsts iekšējai drošībai un konstitucionālajai iekārtai pērn joprojām radīja tā iedzīvotāju daļa, kas atklāti vai slēpti atbalstīja agresorvalsti Krieviju un karu Ukrainā. Pārsvarā šāda pozīcija raksturīga iedzīvotājiem, kuri ikdienā sazinās krievu valodā, ilgstoši dzīvojuši krievu valodas informatīvajā telpā un bijuši pakļauti Krievijas realizētajiem informatīvās ietekmes pasākumiem.
Plašāk par tēmu >>
Papildus jāmin arī citi faktori. Piemēram, Valsts kancelejas pasūtītā iedzīvotāju noskaņojuma aptauja liecina, ka 2023. gada vasarā ievērojami lielāka sabiedrības daļa (56%) nekā 2022. gada decembrī (kad to apgalvoja 22%) neslēpa nogurumu no ziņām par karu un nevēlēšanos par to zināt.
Plašāk par tēmu >>
Minētās sabiedriskās aptaujas rezultāti ataino: pusgada laikā no 4% līdz 8% pieauga to iedzīvotāju skaits, kuri uzticas Krievijas valsts mediju informācijai par karu Ukrainā. Lielāko īpatsvaru iedzīvotāju vidū, kas uzticas Krievijas mediju informācijai, veidoja cittautieši (14%), tomēr arī 4% latviešu, kuri piedalījās aptaujā, atbildēja apstiprinoši.
Kā norādīts VDD pārskatā, televīzijas kanāli, interneta vietnes un informācijas resursi tiešsaistes platformās arī 2023. gadā saglabāja svarīgu lomu Kremļa propagandas arhitektūrā. Tomēr būtiskas izmaiņas piedzīvoja veids, kā attiecīgo informācijas resursu veidoto saturu agresorvalsts propagandas subjekti nogādāja līdz auditorijai Latvijā.
VDD skatījumā Krievija pērn nostiprināja sociālās tīklošanās vietņu, videokoplietošanas platformu un tiešās saziņas aplikāciju nozīmi informatīvās ietekmes aktivitātēs.
Iemesls tam bija gan informācijas patēriņa paradumu maiņa vairumā sabiedrības, gan Rietumvalstu sankciju politika pret Krievijas mediju uzņēmumiem, kas tiek izmantoti Krievijas agresīvajā propagandā un kuru darbības ir vērstas uz Ukrainas teritoriālās vienotības, suverenitātes un neatkarības graušanu.
Atbilstoši pārskatā sniegtajai informācijai līdzīgi kā iepriekš arī aizvadītajā gadā informatīvās ietekmes pasākumos Krievija ievērojamu lomu atvēlēja televīzijas kanāliem.
“Kaut arī Krievijas televīzijas kanālu galvenā auditorija bija iedzīvotāji Krievijā, to veidotais saturs atsevišķos gadījumos turpināja sasniegt arī Latvijas sabiedrību. Latvijā noteiktie ierobežojumi Krievijas un Baltkrievijas elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem bija nozīmīgs faktors, lai mazinātu konkrēto resursu negatīvo ietekmi uz Latvijas informatīvo telpu, tomēr attiecīgo televīzijas kanālu satura izplatību patērētājiem Latvijā veicināja tā dēvēto nelegālo operatoru darbība, kā arī videokoplietošanas platformas, īpaši YouTube, kas nepietiekami ierobežoja sankcijām pakļauto Krievijas propagandas subjektu radītās programmas un raidījumus,” vēstīts pārskatā.
2023. gadā Valsts policija ir izņēmusi gandrīz piecas reizes mazāk (aptuveni 60) nelegālo sistēmu nelegālā audiovizuālā satura izplatīšanai nekā 2022. gadā, kad tika izņemtas 309 sistēmas, taču pieaudzis ar nelegālā satura (piem., nelicencēto TV programmu retranslācija) izplatīšanu saistīto kriminālprocesu skaits, – pērn uzsāktas 13 lietas (2022. gadā – sešas).
LV portāla infografika.
|
Kāds sods draud par kara, militārās agresijas un kara noziegumu publisku slavināšanu ADMINISTRATĪVĀ ATBILDĪBA Publisku pasākumu norises laikā Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likums aizliedz publisku pasākumu norises laikā:
2022. gada 18. aprīlī stājās spēkā grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā, kas publisku pasākumu norises laikā papildus aizliedz:
Likumā tika ietverts ierobežojums rīkot pasākumus tuvāk par 200 metriem no jebkura Latvijas teritorijā esoša padomju armiju vai tās karavīru uzvaru un piemiņu slavinoša pieminekļa. Iespējamais administratīvā soda apmērs par publisku izklaides un svētku pasākumu rīkošanas un norises kārtības pārkāpšanu:
Publiskās vietās Turpretī 2022. gada 3. maijā stājās spēkā izmaiņas Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā, paredzot, ka par militārās agresijas un kara noziegumu slavinošu simbolu izmantošanu publiskā vietā piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz 350 eiro, bet juridiskajai personai – līdz 2900 eiro. LV portāla skaidrojumā par jauno regulējumu kā piemērs situācijai, kurā varētu tikt piemērots sods, minēts gadījums, kad auto īpašnieks ir apzīmējis savu spēkratu ar burtu “Z”, kas simbolizē Krievijas armijas vienības, kuras veikušas neizprovocētu iebrukumu Ukrainas teritorijā. KRIMINĀLATBILDĪBA LV portāls atgādina, ka 2023. gada nogalē (30. decembrī) stājās spēkā grozījumi Krimināllikumā, ar kuriem tika būtiski pastiprināta kriminālatbildība par noziegumiem pret valsti, tai skaitā totalitāro režīmu noziegumu slavināšanu, noliegšanu vai attaisnošanu. Plašāk par tēmu >> Krimināllikuma (KL) 74.1 panta pirmajā daļā par genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru vai kara nozieguma publisku slavināšanu vai īstenotā genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru vai kara nozieguma, tai skaitā PSRS vai nacistiskās Vācijas īstenotā genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru vai kara nozieguma pret Latvijas Republiku un tās iedzīvotājiem, publisku slavināšanu, noliegšanu, attaisnošanu vai rupju noniecināšanu paredzēts sods ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu. Savukārt KL 74.1 panta otrajā daļā par tādu pašu darbību, ja to izdarījusi personu grupa vai valsts amatpersona, vai uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) vai organizācijas atbildīgs darbinieks vai ja tā izdarīta, izmantojot automatizētu datu apstrādes sistēmu, paredzēts sods ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz sešiem gadiem un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās. |
