FOTO: AS “Latvijas elektriskie tīkli”.
6. aprīlī stājas spēkā grozījumi Enerģētikas likumā, kas vienkāršo līdzšinējo energoapgādes inženiertīklu izbūves saskaņošanu, noteiktos gadījumos to aizstājot ar skarto zemju īpašnieku informēšanu.
Ar izmaiņām Enerģētikas likumā ir vienkāršota inženiertīkla izbūves saskaņošanas kārtība ar skarto zemju īpašniekiem gadījumā, kad energoapgādes komersants pilnībā vai daļēji nojauc elektroapgādes ārējo inženiertīklu un tam blakus ierīko līdzvērtīgu inženiertīklu.
Piemēram, tās ir situācijas, kad pirms vecās augstsprieguma līnijas vai apakšstacijas demontāžas, lai nodrošinātu nepārtrauktu energoapgādi, tai blakus ir jāizbūvē un jāpieslēdz jauna. Tāpat tas ir būtiski, lai panāktu inženiertīklu kvalitatīvu un drošu pārbūvi, tai skaitā plānotu papildu jaudas, iepriekš Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē stāstīja AS “Augstsprieguma tīkls” pārstāve.
Kā skaidrots grozījumu anotācijā, līdz šim spēkā esošā regulējuma ietvaros energoapgādes komersantiem bijis ļoti apgrūtināti vai pat neiespējami īstenot visai sabiedrībai, tostarp tautsaimniecības turpmākai attīstībai, nepieciešamo esošo energoapgādes ārējo inženiertīklu attīstību. Jauna inženiertīkla ierīkošana (būvniecība) bija saskaņojama ar visiem zemju, kurās tiktu veikta inženiertīkla būvniecība, īpašniekiem, kā arī zemes īpašniekiem, kuru īpašumu skar inženiertīkla aizsargjosla.
Likuma grozījumu autori norāda, ka praksē zemju īpašnieki izvirza nesamērīgus saskaņošanas nosacījumus, kas sadārdzina būvniecības ieceres realizāciju un elektroenerģijas pārvades un sadales tarifus.
Lai risinātu attiecīgo problēmu, Enerģētikas likuma grozījumi paredz gadījumus, kad komersanta pienākums būs tikai informēt zemes īpašnieku, bet saskaņošana vairs nebūs nepieciešama.
Proti, 19. panta 1.1 daļa tiek papildināta ar 3.3 punktu, kas noteic, ka energoapgādes komersantam ir tiesības saskaņošanas procedūru aizstāt ar zemes īpašnieka informēšanu, ja energoapgādes komersanta objekts tiek ierīkots blakus pilnībā vai daļēji nojaucamam šā energoapgādes komersanta objektam un līdzšinējā energoapgādes komersanta objekta aizsargjoslā, un pēc jaunā objekta ierīkošanas attiecīgās aizsargjoslas aizņemtās platības novietojums attiecībā pret līdzšinējo aizsargjoslas ārējo malu mainīsies ne vairāk kā par 20 procentiem augstsprieguma elektrisko tīklu gaisvadu līniju vai augstsprieguma elektrisko tīklu kabeļu līniju, kuras zem ūdens līmeņa šķērso virszemes ūdensobjektus (ievērojot, ka minētajā punktā noteiktajā kārtībā aizsargjoslu var mainīt ne vairāk kā vienu reizi).
Savukārt 3.4 punktā paredzēts gadījums, kad objekts tiek ierīkots blakus līdzšinējā energoapgādes komersanta objekta aizsargjoslai, un pēc jaunā objekta ierīkošanas attiecīgās aizsargjoslas aizņemtās platības novietojums attiecībā pret līdzšinējo aizsargjoslas ārējo malu mainīsies ne vairāk kā par diviem metriem pazemes augstsprieguma elektrisko tīklu kabeļu līniju gadījumā.
Spēkā esošais regulējums paredz skartās zemes īpašniekam tiesības saņemt kompensāciju aizsargjoslas novietojuma izmaiņu gadījumā, informē Saeima.
