FOTO: Freepik
Bērnu tiesību aizsardzības likums paredz, ka viens no priekšnoteikumiem, lai bāriņtiesa lemtu par labu bērna adopcijai uz ārvalsti, ir Ārvalstu adopcijas komisijas atzinums, kurā norādīts, ka tas atbilst šajā likumā noteiktajiem bērna tiesību aizsardzības principiem un bērna labākajām interesēm. Atzinums nav vajadzīgs tad, ja bērnu adoptē viņa radinieks vai ja tiek adoptēts otra laulātā bērns.
Līdz šim normatīvajos aktos netika skaidrota kārtība, kādā bāriņtiesa pieprasa Ārvalstu adopcijas komisijas atzinumu un kā pieņem lēmumu par adopciju, ņemot vērā komisijas atzinuma saturu, tāpēc bija jāveic grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr. 667 “Adopcijas kārtība”. Tāpat vajadzēja noteikt Ārvalstu adopcijas komisijas izveides un lēmumu pieņemšanas kārtību, sastāvu, kompetenci un darba organizāciju, izstrādājot jaunus MK noteikumus Nr. 536 “Noteikumi par Ārvalstu adopcijas komisiju”. MK noteikumu grozījumi un jaunie noteikumi spēkā stājās 23. septembrī.
Iekļaujot MK noteikumos “Adopcijas kārtība” Ārvalstu adopcijas komisijas institūciju, plašas izmaiņas skārušas šo noteikumu VIII nodaļu, kurā skaidrota adoptējamā bērna adopcija uz ārvalstīm un ārvalsts kompetentās iestādes darbība Latvijā.
Noteikumu VIII nodaļas 63. punkts atbilstoši Bērnu tiesību aizsardzības likuma (BTAL) 31. panta trešajai daļai izteikts jaunā redakcijā:
“Adopcija uz ārvalstīm pieļaujama, ja Latvijā nav iespējams nodrošināt adoptējamā bērna audzināšanu un pienācīgu aprūpi ģimenē un bāriņtiesa, ar kuras lēmumu bērns ievietots ārpusģimenes aprūpē, pēc tam, kad ir saņemts Ārvalstu adopcijas komisijas (turpmāk – komisija) atzinums, kurā ietverts secinājums, ka adopcijas process uz ārvalsti atbilst Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteiktajiem bērna tiesību aizsardzības principiem un bērna labākajām interesēm, ir pieņēmusi attiecīgu lēmumu.”
|
Vairāk par tēmu LV portālā >> |
Grozījumos ietverta kārtība, kādā bāriņtiesa pieprasa komisijai sniegt atzinumu. Ja komisija konstatē, ka bērna adopcija uz ārvalsti atbilst Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteiktajiem bērna tiesību aizsardzības principiem un bērna labākajām interesēm, tad bāriņtiesai mēneša laikā pēc atzinuma saņemšanas jāpieņem lēmums par to, vai ir pieļaujama bērna adopcija uz ārvalstīm.
Taču, ja komisijas atzinums ietver norādes, kā dēļ atzinuma saturs varētu mainīties, tad bāriņtiesas uzdevums ir nekavējoties veikt nepieciešamās darbības, lai varētu nodrošināt adoptējamā bērna audzināšanu un pienācīgu aprūpi ģimenē Latvijā. Pēc darbību veikšanas bāriņtiesa atkārtoti iesniedz komisijai pieprasījumu atzinuma sagatavošanai.
“Komisijas atzinums ir saistošs bāriņtiesai, ja ir pieņemts attiecīgais lēmums. Bet, ja bāriņtiesa saņēmusi negatīvu komisijas atzinumu, tad bāriņtiesa nav tiesīga nolemt, ka pieļaujama bērna adopcija uz ārvalstīm, ņemot vērā BTAL 31. panta trešajā daļā noteikto, ka bērnu var adoptēt uz ārvalsti, ja bāriņtiesa saņēmusi komisijas atzinumu, kurā ietverts secinājums, ka adopcijas process uz ārvalsti atbilst šajā likumā noteiktajiem bērna tiesību aizsardzības principiem un bērna labākajām interesēm. Ja bāriņtiesa ir saņēmusi pozitīvu komisijas atzinumu, tad tā var pieņemt gan lēmumu par to, ka bērna adopcija uz ārvalstīm ir pieļaujama, gan arī pretēju lēmumu, proti, ka bērna adopcija uz ārvalstīm nav pieļaujama, jo no komisijas atzinuma sniegšanas brīža līdz bāriņtiesas sēdei var mainīties apstākļi (piemēram, atrasta audžuģimene Latvijā) vai bērna viedoklis (piemēram, bērns pārdomā un nevēlas tikt adoptēts uz ārvalstīm),” skaidrots MK noteikumu “Adopcijas kārtība” grozījumu anotācijā.
Noteikumu grozījumi paredz arī situācijas, kurās bāriņtiesa varēs iesniegt atkārtotu pieprasījumu komisijā pēc tam, kad pēc negatīva komisijas atzinuma saņemšanas tā pieņēmusi lēmumu, ka bērna adopcija uz ārvalstīm nav pieļaujama.
Anotācijā paskaidrots: “Piemēram, komisijas ieskatā bērna viedoklis par ārvalsts adopciju nav pārliecinošs vai konstatēts, ka bērnam ir būtiska turpmāku ciešu kontaktu uzturēšana ar kādu no radiniekiem vai draugiem, vai konstatēts, ka pastāv citi apstākļi, piemēram, gūta traumatiska pieredze, psihoemocionālais stāvoklis, adaptācijas grūtības, tieksme klaiņot u. c., kas komisijas ieskatā varētu būtiski apgrūtināt bērna iekļaušanos ārvalsts adoptētāja ģimenē vai negatīvi ietekmēt bērna turpmāku attīstību u. c.”
Taču, ja bāriņtiesa pēc atkārtota pieprasījuma iesniegšanas saņems atzinumu, ka bērna adopcija uz ārvalstīm joprojām nav pieļaujama, tad tā atkārtoti komisijā ar pieprasījumu nevērsīsies, bet turpinās meklēt iespēju bērnam augt ģimenē Latvijā, paredz grozījumi.
Grozītajos noteikumos iekļauts 92. punkts ar apakšpunktiem, kas paredz, ka par labu adopcijai pieņemtie bāriņtiesas lēmumi tiks pārskatīti.
Proti, stājoties spēkā grozījumiem, bāriņtiesai jāiesniedz komisijā pieprasījums par šiem gadījumiem, un, ja komisija atzīs, ka adopcijas process uz ārvalsti atbilst BTAL noteiktajiem bērna tiesību aizsardzības principiem un bērna labākajām interesēm, tad bāriņtiesa atkārtoti nepieņems minēto lēmumu, savukārt, ja tiks noteikts, ka lēmums neatbilst BTAL noteiktajiem bērna tiesību aizsardzības principiem un bērna labākajām interesēm, tad bāriņtiesa mēneša laikā no atzinuma saņemšanas brīža lems par minētā lēmuma atcelšanu.
Kā jau tika minēts, līdz ar grozījumiem MK noteikumos Nr. 667 “Adopcijas kārtība” stājas spēkā arī saistītie MK noteikumi Nr. 536 “Noteikumi par Ārvalstu adopcijas komisiju”, kas nosaka Ārvalstu adopcijas komisijas izveides un lēmumu pieņemšanas kārtību, sastāvu, kompetenci un darba organizāciju.
Noteikumos skaidrots, ka komisija ir labklājības ministram tieši pakļauta koleģiāla institūcija, kura bāriņtiesai, kas lēmusi par adoptējamā bērna ārpusģimenes aprūpi, pēc tās pieprasījuma sniedz atzinumu par to, vai adopcija uz ārvalsti atbilst BTAL noteiktajiem bērna tiesību aizsardzības principiem un bērna labākajām interesēm.
Paredzēts, ka komisijas personālsastāvu apstiprinās labklājības ministrs un tajā būs septiņi komisijas locekļi – pa vienam pārstāvim no Labklājības ministrijas, Tieslietu ministrijas, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas, biedrības “Latvijas Bērnu labklājības tīkls”, biedrības “Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācija”, Latvijas Psihologu biedrības un biedrības “Latvijas Ģimenes ārstu asociācija”.
Persona tiks apstiprināta darbam komisijā, ja nebūs aizdomās turama vai sodīta. Tāpat šai personai jābūt apgūtām speciālām zināšanām bērnu tiesību aizsardzības jomā. Paredzēti arī papildu noteikumi katras iestādes un biedrības pārstāvim.
Komisijas pilnvaru laiks būs trīs gadi no dienas, kad labklājības ministrs apstiprinājis komisijas personālsastāvu kārtējam pilnvaru termiņam.
Atbilstoši noteikumiem komisijas uzdevums būs izvērtēt kompetentās bāriņtiesas pieprasījumu un tam pievienotos dokumentus, uzklausīt pieaicināto personu viedokļus un sniegt atzinumu.
Lai sniegtu atzinumu, komisijai būs tiesības uzaicināt piedalīties sēdē kompetentās bāriņtiesas pārstāvi, ārpusģimenes aprūpes atbalsta centra pārstāvi un citus speciālistus, kuri savā profesionālajā darbībā ir bijuši saistīti ar bērnu, adoptējamā bērna likumisko pārstāvi, personas, kuras iepriekš ir nodrošinājušas bērna ārpusģimenes aprūpi (aizbildni, audžuģimeni vai specializēto audžuģimeni, bērnu aprūpes iestādes pārstāvi), kā arī bērna radiniekus vai citas bērnam tuvas personas, ar kurām bērns ir uzturējis saikni. Pieaicinātajām personām nebūs balsstiesību komisijas lēmuma pieņemšanā.
Tāpat komisijai būs tiesības pieprasīt informāciju no citām institūcijām, kā arī atlikt kompetentās bāriņtiesas pieprasījuma izskatīšanu, ja vajadzēs iegūt papildu informāciju vai uzaicināt pieaicinātās personas.
Komisijas sēdes būs slēgtas. Pieaicinātās personas tiks uzklausītas atsevišķi, un komisijas locekļu, pieaicināto personu un institūciju pienākums būs ievērot prasības, kas attiecas uz ierobežotas pieejamības informāciju, kā arī fizisko personu datu aizsardzības prasības par sēdē izskatāmo jautājumu, saņemtajiem dokumentiem, izskanējušajiem viedokļiem, lēmumiem un citiem jautājumiem, kas saistīti ar adoptējamā bērna lietu.
Noteikumi paredz, ka, sagatavojot atzinumu, komisija ņems vērā un atzinumā iekļaus:
Lēmumu par komisijas atzinumu pieņems ar vienkāršu klātesošo komisijas locekļu balsu vairākumu atklātā balsojumā. Turklāt komisijas locekļiem nebūs tiesību atturēties no balsojuma. Ja balsu skaits būs vienāds, tad pēc komisijas locekļu viedokļu izteikšanas tiks veikts atkārtots balsojums. Ja balsu skaits joprojām būs vienāds, tad lēmums par komisijas atzinumu netiks atbalstīts.
