Ēnu ekonomika tiek pētīta kopš 2009. gada – jau vairāk nekā desmit gadus.
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens, komentējot pētījuma rezultātus, izcēla labo ziņu: ēnu ekonomikas pieaugums pēc Covid-19 krīzes ir apstājies, tomēr ēnu ekonomikas apjoms Latvijā joprojām ir augsts. Eiropas Savienībā vidēji tas ir 17%.
Īpašu vērību pētījuma autors SSE Riga profesors Dr. Arnis Sauka pievērsa komponentēm, kas veido ēnu ekonomiku. Lielākā no tām ir aplokšņu algas – Latvijā 2022. gadā vidēji 25% algas daļu uzņēmēji reāli maksāja aploksnēs, to slēpjot no valsts.
2022. gadā Latvijā samazinājies ienākumu neuzrādīšanas apjoms (vidējā ienākumu daļa procentos, kuru uzņēmumi slēpj no valsts) – no 18,6% 2021. gadā līdz 16,3% pērn.
Savukārt nedaudz palielinājies darbinieku neuzrādīšanas apjoms (vidējais procents no darbinieku kopskaita, kas tiek nodarbināti bez līguma) – no 10,7% 2021. gadā līdz 11,1% pērn.
Vislielākais ēnu ekonomikas apjoms vērojams būvniecībā. Tā 2022. gadā ir paaugstinājusies par 3,2 procentpunktiem, veidojot trešdaļu no nozares ekonomikas.
Liels pelēkās ekonomikas apjoms konstatēts arī mazumtirdzniecībā, kuru ietekmējusi ģeopolitiskā situācija un inflācija.
To, vai nodokļi tiek nomaksāti, ļoti ietekmē uzņēmēju apmierinātība ar valsts iestāžu darbu un nodokļu politiku. Apmierinātība ar Valsts ieņēmuma dienesta darbu (VID) 2022. gadā skalā no 1 līdz 5 (augsts apmierinātības rādītājs) Latvijā sasniedza 3,6, kas ir ļoti līdzīgs rādītājs kā Lietuvā. Igaunijā apmierinātība ar nodokļus administrējošo iestādi ir nedaudz augstāka.
Uzņēmēju neapmierinātība nav augusi nodokļu jomā, līdzīgi tiek vērtēts arī normatīvais regulējums uzņēmējdarbības jomā – apmierinātība ar to svārstās ap atzīmi 3.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš indeksa prezentācijā uzsvēra, ka ēnu ekonomikas apkarošana pēdējos desmit gadus stagnē vai ir pat pasliktinājusies. Viņš citēja domātāju Edvaru de Bono, kas par laterālo domāšanu ir teicis: “Ja esat bedri sākuši rakt neīstā vietā, tad tas situāciju neatrisinās. Skaidrs, ka ir jārok kaut kur citur.”
J. Endziņš šo teicienu attiecināja uz ēnu ekonomikas apkarošanu: “Vai visa sistēma, kādā veidā organizējam darbu, lai apkarotu ēnu ekonomiku, ir pareiza? Iespējams, tai ir jābūt citādākai. Otra lieta ir saturiskie pasākumi – pārāk daudz laika un enerģijas veltām seku apkarošanai, mazāk fokusējamies uz cēloņiem. Ir jāmeklē cēloņi, to ir daudz, bet pretī jāatrod risinājumi, kā tos novērst. Ja to izdarīsim, tad tiksim uz priekšu.”
LV portāla infografika
