Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Iekļaujot likumā “Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām” nevalstisko organizāciju īpašumā esošās dzīvojamās mājas un tām nosakot sociālo māju statusu, varēs saņemt atbalstu no Eiropas Savienības finanšu instrumenta mājokļu siltināšanas programmas ietvaros.
FOTO: Edijs Pālens, LETA
Likumā "Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām" ir detalizēti noteikts, kādus apstākļus ņemot vērā, pašvaldības izīrē iedzīvotājiem savu nekustamo īpašumu, kam piešķirts īpašais sociālais statuss.
Piešķirot sociālās dzīvojamās mājas statusu arī biedrību un nodibinājumu īpašumā esošajām dzīvojamām mājām, tām būtu iespējams saņemt Eiropas Savienības līdzekļus šo mājokļu siltināšanai.
Grozījumi likumā nepieciešami, lai varētu sniegt atbalstu invalīdu biedrību mājām un lai tas netiktu uzskatīts kā komercdarbības atbalsts, norādīja komisijas priekšsēdētājas biedrs Einārs Cilinskis.
Iniciatīva komisijā jau ir apspriesta iepriekš, un sagatavotajā likumprojektā vēl paredzēti labojumi, ko, dokumenta projektu izskatot, ir rosinājis gan Saeimas Juridiskais birojs, gan ministrijas.
Likumprojekts paredz, ka sociālā dzīvojamā māja var būt arī biedrības vai nodibinājuma, kas dibināts ar mērķi aizstāvēt personu ar invaliditāti intereses, īpašumā esoša dzīvojamā māja, kas pielāgota personām ar invaliditāti. Cilvēkiem ar invaliditāti izīrētiem dzīvokļiem īres maksa būtu ar atvieglojumiem. Vienlaikus šīm personām var tikt nodrošināti arī citi sociālie pakalpojumi, ja pašvaldība deleģējusi biedrībai vai nodibinājumam izveidot šādu dzīvojamo māju.
Pašvaldības dome, tāpat kā saviem īpašumiem, sociālās mājas statusu noteiktu arī biedrības vai nodibinājuma īpašumā esošām dzīvojamām mājām.
Likumprojekta izstrādātāji uzsver, ka šāds normatīvais regulējums veicinās personu ar invaliditāti sociālo iekļaušanu. Piedāvāto risinājumu atbalsta arī ministrijas.
Vienlaikus Ekonomikas ministrijas (EM) Mājokļu politikas departamenta direktora vietniece Dace Vītola informēja komisiju, ka ministrija ir izstrādājusi Dzīvojamo telpu īres likumprojektu un tas tiek virzīts vienotā paketē ar grozījumu projektu likumam "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā". Abos minētajos likumprojektos ir integrēts pašreizējais likums "Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām". Līdzko stāsies spēkā likums par dzīvojamo telpu īri, arī izmaiņas palīdzības likumā, likums par sociālajiem mājokļiem zaudēs spēku. Tāpēc ministrijas speciāliste aicināja izvērtēt, vai ir jāveic grozījumi likumā, kas aptuveni pēc gada varētu zaudēt spēku.
Deputāti tomēr uzskata, ka grozījumi ir jāveic vēl esošajā likumā. Līdz ar to pēc jaunā regulējuma pieņemšanas arī šīs normas – par sociālo māju statusu invalīdu biedrību mājām – EM būs jāpārceļ uz tās izstrādātajiem likumprojektiem.
Latvijas Neredzīgo biedrībai pieder 11 dzīvojamās mājas, Latvijas Nedzirdīgo savienībai – divas dzīvojamās mājas.
Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu departamenta direktora vietnieks Aldis Dūdiņš skaidroja, ka jaunā regulējuma iniciatīva ir saistīta ar iespējām veikt energoefektivitātes uzlabošanu (piesaistot ES līdzekļus) šo nevalstisko organizāciju dzīvojamās mājās, un tas ir iespējams, saņemot sociālās mājas statusu. Eiropas Savienībā sociālie mājokļi (social housing) ir viens no atbalstāmajiem mērķiem.
