Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām, kas notiks 8. jūnijā, reģistrēti 16 kandidātu saraksti. Līdz ar tiem, kā noteikts Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā, Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) ir jāiesniedz kandidātu parakstītas priekšvēlēšanu programmas, kuru apjoms nepārsniedz 10 000 iespiedzīmju. Vēlētāji ar iesniegtajiem kandidātu sarakstiem, kā arī priekšvēlēšanu programmām un ziņām par kandidātiem patlaban var iepazīties CVK tīmekļvietnē.1
Vairums partiju un to apvienību programmās paudušas nodomus attiecībā uz Eiropas Savienības (ES) pārvaldību. Daļa politisko spēku, pretendējot uz pārstāvību ES kā kolektīvā valstu apvienībā, sola iestāties par nacionālo interešu lielāku aizstāvību, mazinot vai mainot ES institūciju lomu. Dažas partijas, gluži pretēji, iestājas par plašāku ES koordināciju, lai mazinātu atsevišķu dalībvalstu ietekmi nozīmīgu lēmumu pieņemšanas bloķēšanā.
Jāpiebilst, ka pašreizējais Eiropas Parlaments ir nācis klajā ar ierosinājumiem iespējamajām reformām ES pārvaldībā un pat izmaiņām tās pamatlīgumā. Piemēram, atsaucoties uz Konferencē par Eiropas nākotni apkopotajām atziņām (tā norisinājās no 2021. gada 9. maija līdz 2022. gada 9. maijam), EP rosina:
- ieviest lēmumu pieņemšanas kārtību, kas darbotos pēc divpalātu sistēmas principiem, un jaunu balsošanas sistēmu ES Padomē, lai izvairītos no strupceļiem likumdošanas procesā;
- noteikt vairāk jomu, kurās lēmumus pieņem ar kvalificētu balsu vairākumu un parasto likumdošanas procedūru;
- EP kļūt par līdztiesīgu likumdevēju ES daudzgadu budžeta jautājumos;
- mainīt noteikumus par to, kā tiek izveidota EK, tostarp Komisijas priekšsēdētāja ievēlēšanai u. c.
Nacionālās intereses vispirms
Vairāki politiskie spēki priekšvēlēšanu programmās norāda, ka tieši nacionālās intereses būs to prioritāte.
“Nacionālās intereses pāri visam,” uzsver “Jaunā konservatīvā partija” (turpmāk – JKP). Tās mērķis ir “maksimāla Latvijas nacionālo interešu aizstāvība –, sākot no valodas, drošības un uzņēmējdarbības un beidzot ar ikviena Latvijas pilsoņa labklājību”. Tikai stipra, ekonomiski attīstīta un nacionālās vērtībās balstīta valsts var būt drošas Eiropas pamats, vēsta JKP. Tā akcentē: “Latvija nedrīkst akli paļauties tikai uz lēmumiem no Briseles, ir jāspēj daudzkārt stiprāk aizstāvēt savas intereses. Neliela Eiropas valsts nenozīmē mazu ietekmi.”
Arī Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – “Nacionālā apvienība”) norāda, ka tās “galvenais mērķis vienmēr ir bijis un būs latviska, droša un pārtikusi Latvija” un tā “turpinās aizstāvēt Latvijas intereses ES, nevis ES intereses Latvijā”. Apvienība skaidro: “Esam par ES kā nacionālu, vienlīdzīgu valstu savienību. Stingri iestājamies pret ieceri mainīt ES pamatlīgumus, kas varētu izolēt “nepaklausīgās” dalībvalstis no kopīgo lēmumu pieņemšanas. Nedrīkst pieļaut, ka tiek ierobežots Latvijas balss svars ES kopīgajos lēmumos, it īpaši ārējās drošības jautājumos.”
Līdzīgu nostāju pauž “Latvija pirmajā vietā”: “Mēs aizstāvēsim Latvijas nacionālās intereses Eiropā! Mums Latvija ir pirmajā vietā! Mēs nākam, lai pārstāvētu Latviju, nevis izdabātu svešam viedoklim, cenšoties būt pirmrindnieki Eiropas direktīvu izpildē!”
Savukārt “Zaļo un Zemnieku savienība” (turpmāk – ZZS) vēsta: “ES, nacionālu valstu apvienībā, aizstāvēsim Latvijas un katras ES dalībvalsts nacionālās pašnoteikšanās tiesības.”
Partija “Tautas varas spēks” “iet uz EP vēlēšanām ar pārliecību, ka Latvijai jāturpina nacionālā interešu politika”.
Par efektīvāku koordināciju ES un veto tiesību ierobežošanu
Turpretī partija “Latvijas attīstībai” vēlas paplašināt ES koordinējošo lomu un kopīgos projektus tādās dalībvalstu kompetences jomās kā veselības aprūpe, izglītība un sociālā politika. Politiskais spēks pauž nepieciešamību ierobežot atsevišķu dalībvalstu veto tiesības pār Eiropas Savienības lēmumiem, nākotnē lemjot ar dalībvalstu kvalificētu vairākumu arī par ārējās, aizsardzības un drošības politikas jautājumiem.
Partija “Progresīvie”, norādot uz Ungārijas centieniem bloķēt ES atbalstu Ukrainai, programmā akcentē, ka Eiropas uzbūvē ir nepieciešamas pārmaiņas “ES paplašinoties, tās rīcībspēja, vienai dalībvalstij iebilstot pret kopīgu rīcību, kļūs aizvien svarīgāka. Eiropai jābūt vienotai, efektīvai, demokrātiskai, caurskatāmai un jādod vairāk brīvības Eiropas Parlamentam.” Tā uzskata: “Vienbalsības princips ES Padomē nestrādā un ir drauds mūsu vienotībai un drošībai. Atbalstīsim pāreju no vienprātības uz kvalificētu vairākumu.”
Pret plašāku ES centralizāciju
Daļa politisko spēku nacionālo interešu aizstāvību programmās saista ar centieniem nepieļaut ES federalizāciju.
“Mēs esam pret federālismu un arvien lielākas varas nodošanu Briselei,” vēsta JKP.
“Nacionālā apvienība” norāda: “Esam pret ES federalizāciju un plašāku ES ekskluzīvo kompetenču noteikšanu attiecībā uz nacionālo likumdošanu, it īpaši tad, ja šai noteikšanai neseko adekvāts ES kopējā budžeta pieaugums. Atbalstām principu, ka jomās, kuras nav ES ekskluzīvā kompetencē, lēmumi jāpieņem pēc iespējas tuvāk iedzīvotājiem – valsts vai pašvaldību līmenī.” Minētais politiskais spēks sola pretoties ES centieniem centralizēti iejaukties dalībvalstu izglītības saturā, kultūras politikas un enerģētikas portfeļa veidošanā.
Arī ZZS akcentē, ka tai “federalizācija vai augstākās varas deleģēšana centralizētai administrācijai nav pieņemama, jo tā varētu apdraudēt valstu suverenitāti un pašnoteikšanās principus”.
Savukārt partija “Suverēnā vara” pauž: “Mēs neatbalstām ES līguma reformu, kas atceļ veto tiesības valstīm lēmumu pieņemšanā, kā arī atsevišķu politisko spēku uzsākto Eiropas Savienības reformu federalizācijas virzienā.”
Samazināt praksi centralizēti lemt par jautājumiem, atstājot vairāk lēmumu dalībvalstu kompetencē, vēlas partija “Tauta. Zeme. Valstiskums.”. Tā norāda: “Jāpārskata jau pieņemto regulējumu ietekme uz Latvijas tautsaimniecību, tostarp jāizskata visi veidi mazināt tādu regulējumu ietekmi, kuri pieņemti agrāk un neatbilst Latvijas interesēm.”
Partija “Stabilitātei!” uzskata: “Eiropas Savienības sastāvā esam zaudējuši pašcieņu, spēju aizsargāt savas suverēnās tiesības un valsts attīstības veicināšanas iespējas. Šodienas Eiropas Savienības realizējamā politika, kas tiešā veidā ietekmē Latviju, ir praktiski nesavienojama ar valsts attīstību un plaukstošu nākotni.”
Turpretī partija “Latvija pirmajā vietā” vēsta: “Mēs esam pret pieaugošām totalitārisma un komandekonomikas tendencēm Eiropas Savienības iekšpolitikā, pret varas centralizāciju, cenzūru un “vienīgā pareizā viedokļa” uzspiešanu Eiropas tautām!”
Pārmaiņas ES pārvaldībā
“Apvienotais saraksts – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” (turpmāk – “Apvienotais saraksts”) norāda: “Ir vajadzīgas arī pārmaiņas Eiropas Savienības vadības struktūrā. Vajadzīgi atbildīgi drošības stiprināšanas līderi, jābūt par aizsardzību tieši atbildīgam Eiropas Komisijas komisāram, un Eiropas Parlamentam jāveido drošības un aizsardzības komiteja.”
“Kustība “Par!” ” pauž: “Mēs esam par demokrātisku Eiropas Komisijas izveidi. Par Komisijas prezidentu būtu jāievēlē visvairāk balsu saņēmušās Eiropas partijas vadošais kandidāts, bet par komisāru no Latvijas – visvairāk balsu saņēmušais kandidāts Latvijā.” Partija uzskata, ka ES ir jākļūst par aizsardzības savienību un jādod iespēja pilsoņiem piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās jau no 16 gadu vecuma.
Partija “Suverēnā vara” sola iestāties par lielāku demokrātiju Eiropas institūcijās, Eiropas Komisijā ieceltās amatpersonas nomainot ar dalībvalstu vēlētiem pārstāvjiem. Politiskais spēks klāsta: “Cīnoties ar birokrātiju Eiropas Savienībā, jāsamazina ierēdņu un bezjēdzīgu institūciju skaits. Pārregulētā Eiropa, neelastīgās direktīvas un to nesaprātīga piemērošana ir viens no ekonomikas lejupslīdes iemesliem.”
Savukārt partija “Latvijas attīstībai” vēsta: “Eiropas Parlamenta ikmēneša braukāšana uz sesijām Strasbūrā ir jāpārtrauc.” Tas neesot “ne jēdzīgi, ne ilgtspējīgi”.
JKP norāda, ka iestāsies “par mazākām Parlamenta izmaksām, izbeidzot “ceļošanu” no Briseles uz Strasbūru”. Partija sola: “Pieprasīsim caurskatāmību ES finanšu izlietojumā. Esam gatavi panākt, lai deputāti neslēptos aiz slepenības plīvura un par izmaksām atskaitītos nodokļu maksātājiem.”
Sociāldemokrātiskā partija “Saskaņa” uzskata: “Stingrāk jākontrolē Eiropas budžeta izdevumi.”
Partiju solījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanās
Ieskaties LV portāla apkopojumā, ko partijas sola (vai, gluži otrādi) arī citās tautsaimniecības jomās:
- Drošība un starptautiskās attiecības;
- Ekonomika;
- Enerģētika, Eiropas Zaļais kurss, dabas aizsardzība;
- Lauksaimniecība;
- Labklājība un veselība;
- Vērtības un kultūra.
|
Īss ceļvedis, kā vērtēt politisko partiju programmās ietvertos solījumus
Vispirms vēlētājam ar vēsu prātu nepieciešams izvērtēt, cik lielā mērā priekšvēlēšanu programmās paustais ir pašam svarīgs, aktuāls, atbilstošs priekšstatiem par to, kā Eiropas Savienībai vajadzētu attīstīties nozīmīgās jomās, piemēram, ārējā un drošības politikā, ekonomikā, enerģētikā, lauksaimniecībā, vides aizsardzībā, un citās nozarēs.
Pēc tam jāraugās, vai solījumiem un nodomiem ir piedāvāts risinājums, kā tos īstenot, nevis tikai pausta vispārīga apņemšanās “attīstīt”, “veicināt”, “uzlabot”. Padziļinātai analīzei ir noderīgi iepazīties ar partiju paplašinātajām programmām (ja tādas ir), kas pieejamas partiju mājaslapās. Svarīgi izvērtēt arī to, ko partijas nav paudušas savās programmās. Ja kāda vēlētājam būtiska joma vai problēma tajās nav pieminēta, tad, visticamāk, konkrētajam politiskajam spēkam tā nav viena no prioritātēm.
Vienlaikus vērts pievērst uzmanību arī tam, vai starp partiju priekšvēlēšanu solījumiem nav ietvertas tādas apņemšanās, kuras risināt nemaz nav Eiropas Parlamenta varā. Tāpēc der zināt, ko dara Eiropas Parlaments, kādus jautājumus lemj Eiropas Savienība, bet ko dalībvalstis nosaka pašas nacionālā līmenī >> Eiropas Parlaments – uzdevumi, pilnvaras, nozīmīgākie lēmumi.
Izvērtējot partiju solījumus, būtiski pārdomāt, vai partiju izvirzīto kandidātu izglītība, līdzšinējā pieredze un reputācija ir gana atbilstoša, lai konkrēto cilvēku deleģētu pārstāvēt Latvijas intereses Eiropas Parlamentā.
|
REDAKCIJAS KOMENTĀRS
LV portāla publikāciju sērijā – partiju un to apvienību, kuras kandidē Eiropas Parlamenta vēlēšanās 2024, programmu apskatos – partiju un to apvienību nosaukumi atveidoti atbilstoši latviešu literārās valodas normām, tāpēc to rakstība var atšķirties no Centrālajā vēlēšanu komisijā reģistrētajiem kandidātu sarakstiem un priekšvēlēšanu programmām.
1 Savukārt ne vēlāk kā 19 dienas pirms vēlēšanu dienas minētā informācija jāpublicē arī oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, nodrošinot iespēju partiju priekšvēlēšanu programmas un kandidātu sarakstus noklausīties audioformātā.
