FOTO: Freepik.
Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2024.–2027. gadam projektā liela uzmanība vērsta veselības nozarei, tostarp skaistumkopšanai. Šī joma noteikta kā viena no trim prioritārajām tautsaimniecības nozarēm ēnu ekonomikas mazināšanai. Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) aplēsēm 2022. gadā nedeklarētās darba samaksas īpatsvars veselības nozarē ir 10,9% jeb 35,9 miljoni eiro un, salīdzinot ar 2021. gadu, tas ir palielinājies par 0,7 procentpunktiem. Nedeklarētās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas nozarē 2022. gadā ir 12 miljoni eiro, savukārt nedeklarētais iedzīvotāju ienākuma nodoklis aizvadītajā gadā ir 6,4 miljoni eiro.
Ar 2023. gada 30. martā apstiprināto Ministru kabineta (MK) rīkojumu Nr. 178 “Par Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2023.–2025. gadam izstrādi” ir noteiktas trīs prioritārās tautsaimniecības nozares ēnu ekonomikas mazināšanai:
Šobrīd sagatavošanā ir Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2024.–2027. gadam projekts.
|
Vairāk par tēmu >> |
Veselības ministrijas (VM) Pārnozaru politikas nodaļas vadītāja Laura Boltāne uz jautājumu, kāpēc tieši veselības un skaistumkopšanas nozarei plānā ir pievērsta tik liela uzmanība, atbildēja, ka galvenais iemesls ir nozares gatavība sadarboties, vēlme izskaust ēnu ekonomiku savā jomā.
Savukārt Veselības inspekcijas (VI) vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste Iveta Balode norādīja, ka, uzsākot pakalpojuma sniegšanu, skaistumkopšanas pakalpojuma sniedzējam ne tikai jāreģistrē sava darbība VID nodokļu administrēšanai, bet arī jāpaziņo inspekcijai par darbības uzsākšanu, norādot adresi, kur pakalpojumi tiks sniegti. Patlaban sarakstā ir 12 969 (2399 juridiskās, 10 570 fiziskās personas) aktīvas skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēju adreses. Inspekcija veic šo personu uzraudzību, lai tiktu ievērotas normatīvajos aktos noteiktās higiēnas prasības.
No 2016. līdz 2020. gadam kopējais saņemto skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēju paziņojumu skaits bija 6943. Savukārt 2021. gada pirmajos trijos mēnešos, pēc tam, kad 2021. gada 19. janvārī tika pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr. 709 “Noteikumi par atbalstu par dīkstāvi nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid-19 izraisītās krīzes apstākļos”, tika saņemts vērā ņemams iesniegumu skaits no juridiskajām un fiziskajām personām ar paziņojumiem par saimniecisko darbību skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanas jomā.
Iesniegumu skaits 2021. gada pirmajos trijos mēnešos sasniedza ap 4498. Tas liecina gan par nereģistrētu saimniecisko darbību, gan nodokļu nenomaksu, uzsver Veselības inspekcija.
VID veselības nozarē konstatējis riskus reģistrācijas posmā, par ko liecina fakts, ka jauno uzņēmumu ar negatīvu vēsturi īpatsvars starp visām nozarē jaunreģistrētajām juridiskajām personām ir 2,6%, kā arī ir konstatēti pārskatu un deklarāciju iesniegšanas riski.
6,9% nozares nodokļu maksātāju (juridisko personu) par 2022. gadu nav iesnieguši vismaz vienu no pievienotās vērtības nodokļa (PVN), uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) deklarācijām vai darba devēju ziņojumiem.
Nozarei ir raksturīgi arī augsti “aplokšņu algu” riski, par ko liecina fakts, ka vairāk nekā trešdaļai nozares komersantu ir ievērojama algu risku iestāšanās varbūtība.
VID dati par situāciju 2023. gada 19. septembrī liecina, ka skaistumkopšanas nozarē ir reģistrēti 11 934 nodokļu maksātāji, no kuriem lielākā daļa, proti, 83,7% jeb 9 993, ir fiziskās personas – saimnieciskās darbības veicēji (12,3% jeb 1 476 ir juridiskās personas, savukārt 3,8% jeb 465 ir individuālie komersanti). Nozarei ir raksturīgi ieņēmumu nedeklarēšanas riski, kā arī ir konstatēta problēma, ka pakalpojumus bieži vien sniedz nereģistrētas un nesertificētas ārstniecības personas vai personas, kuras nav ārstniecības personas un kurām nav attiecīgās izglītības, kā rezultātā tiek nodarīts kaitējums cilvēku veselībai.
Veselības ministrijas ieskatā, lai nozarē apkarotu ēnu ekonomiku, galvenie ir horizontālie pasākumi, t. i., pasākumi, kuri skar vairākas nozares. Kā būtiskākos L. Boltāne minēja skaidras naudas aprites ierobežošanu, bezskaidras naudas darījumu izmantošanas veicināšanu, e-kvīts ieviešanu, datu analīzi un apmaiņu.
Veselības nozares pasākumi, kas plānoti ēnu ekonomikas apkarošanai, vairāk ir mērķēti nozares sakārtošanai, un tas ir darba grupas paveiktā rezultāts, akcentēja ministrijas pārstāve.
Īstenojot pasākumus veselības nozarē ēnu ekonomikas apkarošanai, pēc Finanšu ministrijas (FM) aprēķiniem fiskālais ieguvums būtu septiņi miljoni eiro.
Viens no nozares pasākumiem ir sasaistīt zobārstniecības specialitāšu resertifikāciju ar zobārstniecības pakalpojumu apjoma prasībām.
Lai personas varētu nodarboties ar ārstniecību, obligāta prasība ir iegūt sertifikātu un katrus piecus gadus to atjaunot.
VID veiktajā analīzē par ēnu ekonomiku veselības nozarē tika atklāts, ka tajā pastāv augsta “aplokšņu algu” riska iestāšanās varbūtība, īpaši zobārstniecībā.
“Daļai uzņēmumu darbinieku algas ir zemākas nekā vidēji nozarē. Tāpēc zobārstiem atkārtotas sertifikācijas gadījumā kā vienu no kritērijiem ierosinām iekļaut obligātu prasību par sniegto pakalpojumu apjomu. Tas nozīmē – resertificējoties būs jāpierāda, ka ir sniegts noteikts pakalpojumu apjoms. Šis priekšlikums vēl ir jāizskata Latvijas Ārstu biedrībā un Latvijas Zobārstu asociācijā,” skaidroja L. Boltāne.
Kā viens no ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumiem plānā minēts ģenerālvienošanās slēgšana par minimālo darba algu/stundas tarifa likmi gan veselības, gan skaistumkopšanas nozarē strādājošajiem, lai veicinātu privātajā sektorā nodarbināto atalgojuma atbilstību faktiskajam atalgojumam. L. Boltāne norāda, ka, ņemot vērā VID datus, vienošanos ieteicams slēgt zobārstniecības nozarē.
Turpretī Veselības aprūpes darba devēju asociācijas (VADDA), kas tika pārstāvēta Veselības ministrijas darba grupā, kura izstrādāja pasākumus ēnu ekonomikas apkarošanai, izpilddirektore Ināra Pētersone par ģenerālvienošanās noslēgšanu veselības nozarē ir skeptiska, jo nozare ir daudzšķautņaina, ar atšķirīgu atalgojumu un specialitātēm, darba laiku, saimnieciskās darbības formām, turklāt vairāki jomas speciālisti strādā kā pašnodarbinātas personas.
“Vispirms valstī jāsakārto mazo nodokļu režīmi. Tikai noslēdzot ģenerālvienošanos, ēnu ekonomika nesamazināsies, ja to pienācīgi nekontrolēs VID, Valsts darba inspekcija. To apliecina pieredze saistībā ar būvniecības nozari,” apgalvo I. Pētersone.
Viens no plānā ietvertajiem pasākumiem ir sadarbības līguma (memoranda) noslēgšana starp Veselības inspekciju, Patērētāju tiesību aizsardzības centru (PTAC), VID, VADDA un citām nevalstiskajām organizācijām saistībā ar informēšanu par negodprātīgu komercpraksi veselības pakalpojumu un skaistumkopšanas nozarē.
I. Pētersone atklāj, ka sadarbības līgumi tiek noslēgti jau šobrīd. Piemēram, VADDA ir noslēgti līgumi gan ar VID, gan VI. “Pasākuma mērķis ir izvirzīts, lai valsts vairāk uzticētos nozarei, lai būtu ātrāka un efektīvāka reakcija uz uzņēmēju organizāciju sniegto riska informāciju, valsts iestāžu koordinētu rīcību,” saka I. Pētersone.
Ēnu ekonomikas apkarošanas plāna projektā skaistumkopšanas nozarē paredzēti vairāki pasākumi. Piemēram, izvērtēt nepieciešamību ieviest atbildības apdrošināšanu personām, kuras sniedz skaistumkopšanas pakalpojumu, bet nav ārstniecības personas; pārskatīt skaistumkopšanas speciālista (kosmetoloģijā) profesijas standartu un kosmētiķa standartu atbilstoši Eiropas standartam estētiskajā medicīnā, novēršot fundamentālas pretrunas; ierobežot vārda “klīnika” un citu vārdu, kas var radīt iespaidu par ārstniecības pakalpojumu sniegšanu, lietošanu uzņēmumu nosaukumos, ja to darbība nav saistīta ar attiecīgo jomu u. c.
I. Pētersone uzskata, ka ir pasākumi, kas dos labu rezultātu, piemēram, realizējot visu pasākumu kopumu, kas saistīti ar skaistuma procedūru un estētiskās medicīnas striktu nodalīšanu, sakārtošanu, pastiprinātas uzraudzības nodrošināšanu no valsts iestāžu puses.
Savukārt Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācijas (LSSA) valdes priekšsēdētāja Sabīne Ulberte par plānotajiem pasākumiem ar mērķi apkarot ēnu ekonomiku skaistumkopšanas nozarē, izsakot personīgo viedokli, ir skeptiska: “Neviens no pasākumiem, ja tie tiks veikti, nesasniegs plānotos rezultātus, gluži pretēji – nospiedīs “pelēkajā zonā” tos, kuri šobrīd ir reģistrēti un mēģina izdzīvot, apzinīgi pildot Latvijas likumdošanā noteiktās saistības. Iecerētie pasākumi ir vērsti nevis uz tiem speciālistiem, kuri atrodas “pelēkajā zonā”, bet uz tiem, kuri šobrīd ir redzami.”
Vienīgais pasākums, kas var samazināt ēnu ekonomiku, viņasprāt, ir nodokļu sistēmas sakārtošana un patentmaksas atjaunošana, nosakot adekvātu patentmaksas lielumu, nodokļu sloga samazinājums pašnodarbinātajiem, mazajiem un vidējiem uzņēmējiem, ņemot vērā gada apgrozījumu.
S. Ulberte atklāj, ka “pelēkā zona” nozarē izteikti palielinājās, kad tika likvidēta tāda saimnieciskās darbības forma kā patentmaksa, kas bija piemērota pašnodarbinātajiem.
S. Ulberte piekrīt, ka vārds “klīnika” nav jālieto iestādēm, kurās tiek veikti tikai skaistumkopšanas pakalpojumi, tomēr šīm iestādēm ir jābūt reģistrētām inspekcijā.
Attiecībā uz profesiju standartiem reglamentētajām profesijām viņa norāda, ka tie ir izstrādāti vairākus gadus un ir izgājuši visas kontrolējošās instances, pirms tiek apstiprināti. Profesijas standarti tiek veidoti, lai tiktu precīzi noteiktas robežas, kur katrs konkrētās nozares speciālists drīkst strādāt.
S. Ulberte: “Eiropas valstīs atšķiras profesiju standarti, kā arī izglītības programmas, tādēļ uzskatu, ka nedrīkst kaut ko pielīdzināt, lai būtu kā citiem, neņemot vērā izglītības līmeni, kvalifikāciju u. c. aspektus. Estētiskā medicīna un estētiskā kosmetoloģija nav viens un tas pats!”
Moneyval ceļvedis un pasākumu plāns 2019. gadam
Pasākumu plāns 2020.–2022. gadam
Pasākumu plāns 2022. gadam
